Jānis Frīde

Vikipēdijas lapa
Jānis Frīde
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 25. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1987. gada 4. februārī (80 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists

Jānis Frīde (1906. gada 25. decembris, Rīga - 1987. gada 4. februāris, Rīga, apbedīts Meža kapos) bija Latvijas žurnālists, literatūrzinātnieks un šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis strādnieku ģimenē. 1928. gadā beidzis Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju, pēc tam trīs gadus studējis Rīgas komercinstitūtā (1929-31). No 1933. gada bijis VEF ierēdnis. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Latviešu strēlnieku divīzijā, ievainojuma dēļ demobilizēts. Pēc kara no 1943. līdz 1947. gadam studējis Maskavas Biblioteku institūtā (1943-47). Pēc atgriešanās Rīgā bijis Valsts bibliotēkas direktora vietnieks (1947. - 1949.) un Latvijas Valsts universitātes Bibliotēku zinātniskās katedras vadītājs un docētājs (1949.-1959.), Latvijas Valsts izdevniecības Daiļliteratūras redakcijas vecākais redaktors (1959.-1964.). 1950. un 1960. gados publicējis literatūrzinātniskus rakstus (arī kā izdoto grāmatu priekšvārdus) par latviešu un cittautu rakstniekiem: Antonu Austriņu, Doku Ati, Aleksandru Dimā, Voltu Vitmenu, Žoržu Sandu, Džordžu Gordonu Baironu. Pseidonīmi - Jānis Valdājs, Defrijs.

Šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Frīde bijis pazīstams arī kā šahists un šaha žurnālists. No 1938. gada līdz 1940. gadam bijis žurnāla «Šaha māksla» redaktors. No 1972. gada līdz 1975. gadam strādājis žurnālā «Šahs». Piecas reizes piedalījies Latvijas šaha čempionātu finālos, strādājis kā šaha treneris. Spēlējis arī korespondencšahu - Latvijas PSR VII komandu čempionātā (1976. - 1977.) izcīnījis 3. vietu Rīgas medicīnas darbinieku komandas sastāvā.[1]

Vietas Latvijas šaha čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LATVIJAS KORESPONDENCŠAHA KOMANDU ČEMPIONĀTI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās, LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīga, Latvijas enciklopēdija, 1992, ISBN 5-89960-034-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]