Jānis Frīdrihs Baumanis
| Jānis Frīdrihs Baumanis | ||
 Jānis Baumanis (1870. gadu beigas), gleznotājs: Jānis Staņislavs Roze |
||
| Dzimis | 1834. gada 23. maijā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
|
| Miris | 1891. gada 19. martā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
|
| Tautība | latvietis | |
| Nozares | arhitektūra | |
| Mācījies | Bauakademie Berlīnē, Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija |
|
| Mākslas virziens | eklektisms | |
| Slavenākie darbi | Vairāk nekā 150 Rīgas ēku, Rīgas cirka ēka, Rīgas apgabaltiesas ēka, Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka |
|
| Atbalstītāji | Heinrihs Šēls, Ludvigs Bonštedts | |
Mākslas portāls / Mākslas vikiprojekts  |
||
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis 1834. gada 23. maijā, miris 1891. gada 19. martā) bija pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts - latvietis. Pazīstams ar savām celtnēm Rīgā, bulvāru loka rajonā, celtām XIX gadsimta otrajā pusē. Projektējis vairāk nekā 150 ēku, kā arī vairākas pareizticīgo baznīcas Vidzemes guberņā. Projektējis arī estrādes pirmajiem trīs Dziesmu svētkiem (1873., 1880. un 1888. gadā).
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Zaķusalas pārcēlāja ģimenē. Iesākumā strādāja par galdnieku, vēlāk arhitekta Heinriha Šēla birojā. Ar arhitekta (citu starpā projektējis mūsdienu Latvijas Operas ēku) Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt, 1822 - 1885) atbalstu studējis Berlīnes Būvniecības akadēmijā (1860.–1862.) un Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā (1862.–1863.), kur 1865. gadā ieguva arhitekta kvalifikāciju. Jau studiju laikā 1863. gadā J.F.Baumanis guva pirmo lielo profesionālo atzinību – jaunceļamā Bruņniecības nama (tagadējā Latvijas Republikas Saeimas ēka) projekts, kuru viņš bija izstrādājis kopā ar arhitektu R. Pflūgu (Pflug) (1832–1885), ieguva konkursā pirmo prēmiju – 1500 rubļu. Viņiem abiem arī uzdeva vadīt šī nama celtniecības darbus. Pēc studijām Baumanis atgriezās Rīgā, uzsākot aktīvu projektēšanu un plašu praksi, no 1870. līdz 1880. gadam būdams arī Vidzemes guberņas arhitekts (Būdams šajā amatā, viņš izstrādāja apmēram 20 pareizticīgo baznīcu plānus Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, kā arī daudzu kroņa skolu plānus.)
Projektējis ēkas teritorijās, kas radās pēc Rīgas aizsardzības sistēmas nojaukšanas. Starp Baumaņa ievērojamākajiem darbiem (kopumā viņš projektējis ap pusotra simtu ēku) atzīmējamas ēkas A. Kalniņa ielā 6 un 8, Elizabetes ielā 18 un 20, Merķeļa ielā 4 (cirks), 5, 7 un 9, Raiņa bulvārī 27, 29 (Lomonosova ģimnāzija) un 31 (Apgabaltiesas ēka, tag. Augstākās tiesas nams), Kr. Barona iela 1 (Aleksandra ģimnāzija, tag. Latvijas Mūzikas akadēmija), Amatnieku biedrības nams Vaļņu un Audēju ielas stūrī (gājis bojā Otrā pasaules kara laikā). 1888.–1889. gadā viņš uzbūvēja Salamonska cirku (Mer ķeļa ielā 4). Projektējot cirka kupolu, parādīja sevi kā talantīgu un izdomas bagātu konstruktoru: ugunsdrošu kupolveidīgo konstrukciju, kā arī virs tās atrodošos lākturi viņš izveidoja no dzelzceļa sliedēm. Katrs stabs, uz kuriem balstās visa konstrukcija, ir veidots no trim dzelzceļa sliedēm, jo Baumaņa laikā profiltēraudi un profilējumi Rīgā vēl nebija dabūjami. Nams Kalpaka bulvārī 4, ko J. F. Baumanis projektēja pilsētas galvam Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam, iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baumanis arī projektējis Kalpaka bulvāra 4 ēkai līdzās esošos daudzstāvu īres namus Brīvības bulvārī 19 un 21 un Natālijas Emmas Mencendorfas savrupmāju (tag. Francijas Republikas vēstniecības ēka) Raiņa bulvārī 9. Abas īres namu ēkas celtas 1876. gadā eklektisma stilā, savukārt Raiņa bulvārī 9 izvietotā savrupmāja veidota neorenesanses un neobaroka formās (ēka celta 1872.–1876. gadā). Veidojot dzīvojamo ēku fasādes, J. F. Baumaņa stilam raksturīgas gan renesanses, gan gotikas iezīmes, dažkārt sastopami arī abu stilu sajaukumi. Pēc J. F. Baumaņa projektiem ir uzcelta apmēram trešā daļa no visām Rīgas bulvāru loka ēkām, kopumā 54 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas Rīgas bulvāros celtas pēc viņa projektiem.
1862. gadā bija viens no Krievijas pirmās arhitektu savienības dibinātājiem. 1879. gadā kopā ar citiem nodibināja Rīgas arhitektu savienību (Rigaer Architekten Verein). 1868. gadā Baumanis bija viens Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, bet no 1872. gada februāra līdz 1875. gada februārim bija biedrības vadītājs. Baumanis kļuva arī par Rīgas domnieku un ievērojamu mecenātu.
Nozīmīgākās projektētās celtnes [izmainīt šo sadaļu]
- Rīgas Aleksandra ģimnāzija, (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), (K. Barona ielā 1, celta 1870—75. gados)
- Rīgas cirks (Merķeļa ielā 4, celts 1889. gadā)
- Rīgas apgabalatiesa (Brīvības bulvārī 34, celta 1888. gadā)
- Valsts banka (Pils ielā 12, celta 1877. gadā)
- Trīs pagaidu brīvdabas estrādes Rīgā Latviešu dziesmu svētkiem (1873., 1880., 1888. gados)
Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]
-
Aleksandra ģimnāzijas ēka (tagad - Latvijas Mūzikas akadēmija).
-
Valsts bankas ēka (tagad - Latvijas Banka).
-
1888. gadā projektētais Rīgas Apgabaltiesas nams (1909. gada attēls).
-
1889. gadā projektētais Rīgas cirks.
-
1880. gadā projektētā Dziesmu svētku estrāde.
-
1874. gadā būvētā Bučauskas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.
