Jānis Frīdrihs Baumanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Frīdrihs Baumanis
Roze Baumanis.jpg
Jānis Baumanis (1870. gadu beigas), gleznotājs: Jānis Staņislavs Roze
Dzimis 1834. gada 23. maijā
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1891. gada 19. martā
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Bauakademie Berlīnē,
Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens eklektisms
Slavenākie darbi Vairāk nekā 150 Rīgas ēku, Rīgas cirka ēka,
Rīgas apgabaltiesas ēka,
Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka
Atbalstītāji Heinrihs Šēls, Ludvigs Bonštedts

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis 1834. gada 23. maijā, miris 1891. gada 19. martā) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Pazīstams ar savām celtnēm Rīgā, bulvāru loka rajonā, celtām XIX gadsimta otrajā pusē. Projektējis vairāk nekā 150 ēku, kā arī vairākas pareizticīgo baznīcas Vidzemes guberņā. Projektējis arī estrādes pirmajiem trīs Dziesmu svētkiem (1873., 1880. un 1888. gadā).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Zaķusalas pārcēlāja ģimenē. Iesākumā strādāja par galdnieku, vēlāk arhitekta Heinriha Šēla birojā. Ar arhitekta (citu starpā projektējis mūsdienu Latvijas Operas ēku) Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt, 1822 — 1885) atbalstu studējis Berlīnes Būvniecības akadēmijā (1860.—1862.) un Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā (1862.—1863.), kur 1865. gadā ieguva arhitekta kvalifikāciju. Jau studiju laikā 1863. gadā J. F. Baumanis guva pirmo lielo profesionālo atzinību — jaunceļamā Bruņniecības nama (tagadējā Latvijas Republikas Saeimas ēka) projekts, kuru viņš bija izstrādājis kopā ar arhitektu Robertu Pflūgu (Pflug) (1832—1885), ieguva konkursā pirmo prēmiju — 1500 rubļu. Viņiem abiem arī uzdeva vadīt šī nama celtniecības darbus. Pēc studijām Baumanis atgriezās Rīgā, uzsākot aktīvu projektēšanu un plašu praksi, no 1870. līdz 1880. gadam būdams arī Vidzemes guberņas arhitekts (Būdams šajā amatā, viņš izstrādāja apmēram 20 pareizticīgo baznīcu plānus Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, kā arī daudzu kroņa skolu plānus.)

Projektējis ēkas teritorijās, kas radās pēc Rīgas aizsardzības sistēmas nojaukšanas. Starp Baumaņa ievērojamākajiem darbiem (kopumā viņš projektējis ap pusotra simtu ēku) atzīmējamas ēkas A. Kalniņa ielā 6 un 8, Elizabetes ielā 18 un 20, Merķeļa ielā 4 (cirks), 5, 7 un 9, Raiņa bulvārī 27, 29 (Lomonosova ģimnāzija) un 31 (Apgabaltiesas ēka, tag. Augstākās tiesas nams), Kr. Barona iela 1 (Aleksandra ģimnāzija, tag. Latvijas Mūzikas akadēmija), Amatnieku biedrības nams Vaļņu un Audēju ielas stūrī (gājis bojā Otrā pasaules kara laikā). 1888.—1889. gadā viņš uzbūvēja Salamonska cirku (Mer ķeļa ielā 4). Projektējot cirka kupolu, parādīja sevi kā talantīgu un izdomas bagātu konstruktoru: ugunsdrošu kupolveidīgo konstrukciju, kā arī virs tās atrodošos lākturi viņš izveidoja no dzelzceļa sliedēm. Katrs stabs, uz kuriem balstās visa konstrukcija, ir veidots no trim dzelzceļa sliedēm, jo Baumaņa laikā profiltēraudi un profilējumi Rīgā vēl nebija dabūjami. Nams Kalpaka bulvārī 4, ko J. F. Baumanis projektēja pilsētas galvam Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam, iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baumanis arī projektējis Kalpaka bulvāra 4 ēkai līdzās esošos daudzstāvu īres namus Brīvības bulvārī 19 un 21 un Natālijas Emmas Mencendorfas savrupmāju (tag. Francijas Republikas vēstniecības ēka) Raiņa bulvārī 9. Abas īres namu ēkas celtas 1876. gadā eklektisma stilā, savukārt Raiņa bulvārī 9 izvietotā savrupmāja veidota neorenesanses un neobaroka formās (ēka celta 1872.—1876. gadā). Veidojot dzīvojamo ēku fasādes, J. F. Baumaņa stilam raksturīgas gan renesanses, gan gotikas iezīmes, dažkārt sastopami arī abu stilu sajaukumi. Pēc J. F. Baumaņa projektiem ir uzcelta apmēram trešā daļa no visām Rīgas bulvāru loka ēkām, kopumā 54 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas Rīgas bulvāros celtas pēc viņa projektiem.

1862. gadā bija viens no Krievijas pirmās arhitektu savienības dibinātājiem. 1868. gadā Baumanis bija viens Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, bet no 1872. gada februāra līdz 1875. gada februārim bija biedrības vadītājs. Baumanis kļuva arī par Rīgas domnieku un ievērojamu mecenātu. Sava laika bagātākais latvietis: kad nojauca Rīgas vaļņus, aktīvi uzpirka brīvo zemi un būvēja ēkas, kuras pēc uzbūvēšanas pārdeva. Viens pats apbūvēja gandrīz visu Rīgas bulvāru loku. Kā jaunais latvietis, uz vasarnīcu Dubultos brauca ar savu personisko vilciena sastāvu, lai nevajadzētu mocīties sabiedriskajā transportā. Kad 1875. gadā plīsa nekustamā īpašuma spekulāciju burbulis, bija viens no tā pirmajiem upuriem, pilnībā bankrotējot. Atkal pievērsās arhitektūrai, 1879. gadā kopā ar citiem nodibināja Rīgas arhitektu savienību (Rigaer Architekten Verein). Mira dziļā nabadzībā, visu pamests, pilsētass nabagmājā.

Nozīmīgākās projektētās celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Celofāna vaaau! Intervija ar arhitektu Vladimiru Neilandu. // Rīgas laiks. 2013. gada aprīlis, 59. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]