Jānis Jaunzems

Vikipēdijas lapa
Jānis Jaunzems
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 27. maijā
Koku pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1946. gada 7. decembrī (62 gadi)
Eslingene, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Nodarbošanās ārsts

Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 27. maijā Koku pagasta skolā rakstnieka Apsīšu Jēkaba un viņa sievas Beātes, dzimušas Krievs, ģimenē. 1897. gadā beidza Vecgulbenes draudzes skolu, 1904. gadā Rīgas pilsētas ģimnāziju. Studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē, iestājās studentu korporācijā Lettonia. Pēc studiju beigšanas bija Ķirurģiskās klīnikas asistents (1911-1914), aizstāvēja Dr. med. disertāciju (1914). Pirmā pasaules kara laikā bija kara ārsts Krievijas impērijas armijas Rezerves 213. hospitāļa vecākais ordinators (1914-1917). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu demobilizēja un J. Jaunzems strādāja par privātārstu Tērbatā (1918). Piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā Igaunijas armijas 2. Hospitāļa vecākais ordinators, tad Ziemeļlatvijas brigādes pārsiešanas nodaļas vecākais ārsts, pēc uzvaras Cēsu kaujās viņu 1919. gada jūlijā iecēla par Vidzemes divīzijas ārstu un Rīgas kara slimnīcas Ķirurģiskās nodaļas vadītāju. 1921. gadā paaugstināts ārsta pulkvežleitnanta pakāpē.

Padomju okupācijas laikā 1940. gada novembrī atbrīvots no darba. Vācu okupācijas laikā Rīgas pilsētas II, III un V poliklīniku ķirurgs (1941-1943). Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, kur miris 1946. gada 7. decembrī Eslingenes bēgļu nometnē Vācijā.[1][2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. biographien.lv
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 325. lpp. ISBN 9789934827051.