Jānis Lūsis (vieglatlēts)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par vieglatlētu. Par citu personu ar šādu vārdu skatīt rakstu Jānis Lūsis.
Jānis Lūsis
Jānis Lūsis
Jānis Lūsis 2011. gadā
Personas dati
Dzimis 1939. gada 19. maijā
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Miris 2020. gada 29. aprīlī (80 gadu vecumā)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Augums 180 cm
Svars 90 kg
Izglītība Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (1961)
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Profesionāļa karjera 1957—1976
Klubs "Daugava"
ASK
Treneris Valentīns Mazzālītis
Trenējis Voldemārs Lūsis
Dalība sacensībās
Dalība OS 4 (1964, 1968, 1972, 1976)
Dalība 5 (1962, 1966, 1969, 1971, 1974)
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana (vecā tipa šķēps) 93,80 m (1972)
Šķēpa mešana (jaunā tipa šķēps) 57,56 m (1991)
Desmitcīņa 7763 p (1962)
IAAF Slavas zāle

Jānis Lūsis (dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā, miris 2020. gada 29. aprīlī) bija latviešu šķēpa metējs, 1968. gada vasaras olimpisko spēļu čempions. Desmitkārtējs Latvijas čempions, četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 m (1968) un 93,80 m (1972) šķēpa mešanā.

1987. gadā IAAF viņu atzina par visu laiku izcilāko šķēpa metēju pasaulē.[1] 2014. gadā uzņemts IAAF Slavas zālē par "sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa Voldemāra Lūša ģimenē, tēvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Bērnību pavadīja mātes tēva mājās Matkules pagastā, mācījās Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā.

Studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un līdztekus kopš 1957. gada piedalījās vieglatlētikas sacensībās. Bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza 80 m robežu (1961). Ieguva bronzas medaļu 18. olimpiskajās spēlēs (1964. gads, Tokija; 80,57 m), zelta medaļu 19. olimpiskajās spēlēs (1968. gads, Mehiko; 90,10 m) un sudraba medaļu 20. olimpiskajās spēlēs (1972. gads, Minhene; 90,46 m).

Pēc palikšanas 8. vietā 21. olimpiskajās spēlēs (1976. gads, Monreāla; 80,26 m) pārtrauca piedalīties sacensībās un sāka strādāt par Latvijas PSR un PSRS šķēpa metēju izlases treneri (1976-1986), bija arī PSRS olimpiskās izlases šķēpa metēju treneris (1980). Vēlāk strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990), pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas olimpiskās izlases vieglatlētu treneris (1992, 2000), kopš 1997. gada Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1992-2004). Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (1962—1973). Viens no Latvijas Šķēpmetēju kluba dibinātājiem, regulāri notiek Jāņa Lūša kausa izcīņas sacensības.

Pēc aktīvās sportista karjeras beigām darbojās kā treneris un sporta funkcionārs. Mēģināja iesaistīties politikā, piedalījās vairākās vēlēšanās no sociāldemokrātiski orientētu partiju sarakstiem. Kopš 2006. gada dzīvoja Ogres novada Juglā "Zušu" mājās.

Miris 2020. gada 29. aprīlī no limfmezglu vēža.[2]

Sportista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu savu sportista karjeru (no 1957. līdz 1976. gadam) J. Lūsis pārstāvēja PSRS. 1964. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, bet pēc 4 gadiem Mehiko viņš kļuva par olimpisko čempionu. 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē viņš izcīnīja sudraba medaļu. J. Lūsis pašlaik (2012) ir vienīgais latvietis, kam izdevies izcīnīt visu trīs kalumu olimpiskās medaļas. Viņš startēja arī 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā, bet palika astotais un nolēma beigt karjeru. Izcīnījis arī 4 Eiropas, 12 PSRS un 1 Latvijas čempiona titulu. Divas reizes laboja pasaules rekordu šķēpa mešanā — 1968. gadā tas bija 91,68 metri, bet 1972. gadā 93,80 metrus tāls. Latvijas rekordu šķēpmešanā labojis 10 reizes, trīs reizes labojis Latvijas rekordu arī desmitcīņā.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Lūsis bija precējies ar šķēpa metēju Elvīru Ozoliņu, 1960. gada Olimpisko spēļu čempioni.[3] Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis ir bijis šķēpa metējs, piedalījās divās olimpiskajās spēlēs.[4][5] Viņu kontā ir astoņi starti Olimpiskajās spēlēs, četras Olimpisko spēļu medaļas, seši pasaules rekordi, pieci Eiropas čempionu tituli.

Pasaules rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezultāts Datums Vieta
91,98 m 1968. gada 23. jūnijs Valsts karogs: Somija Sārijervi, Somija
93,80 m 1972. gada 6. jūlijs Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andris Staģis. Šķēpa karalis Jānis. Latvijas Olimpiskā komiteja, 2009.
  • Ilgvars Forands. Lielais liktenis. LIF, 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Izstāde „Gadsimta leģenda. Šķēpmetējs Jānis Lūsis”». easyget.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  2. Šķēpmetēja Lūša draugs atklāj jaunas detaļas par sportista veselību sejas.tvnet.lv 2019. gada 2. oktobrī
  3. «Elvīras Ozoliņas profils Sports Reference». sports-reference.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.[novecojusi saite] (angliski)
  4. «Voldemāra Lūša profils Sports Reference». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā. (angliski)
  5. «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.
  6. «Triju Zvaigžņu ordenis». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. augustā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  7. «Jānis Lūsis saņem valdības augstāko apbalvojumu». olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  8. «Jānis Lūsis saņems balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  9. «Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā piešķirs Jānim Lūsim». kasjauns.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]