Jānis Lagzdiņš

Vikipēdijas lapa
Jānis Lagzdiņš
Lagzdiņš 2010. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1952. gada 15. jūnijā (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Liepāja, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija LC (19931998)
TP (19982010)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Lagzdiņš (dzimis 1952. gada 15. jūnijā) ir Latvijas jurists un politiķis. Viņš ir viens no tikai četriem Latvijas politiķiem, kas ir bijuši Augstākās Padomes un piecu Saeimu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāti. Bijušais "Latvijas Ceļa" un Tautas partijas biedrs. Kopš 2010. gada bezpartijisks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadā absolvējis Liepājas 6. vidusskolu, bet 1983. gadā — absolvējis LVU Juridisko fakultāti.[1] No 1974. līdz 1975. gadam strādājis,[2] bet no 1976. līdz 1978. gadam kā ierindnieks dienējis PSRS bruņotajos spēkos.[3]

Pēc dienesta strādājis Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas Skaitļošanas centrā, Liepājas rajona Lauktehnikas apvienībā, kā arī ražošanas apvienībā "Baltija" par juriskonsultu un vecāko juriskonsultu. No 1988. gada darbojies kā advokāts un no 1994. gada ir zvērināts advokāts.[3]

Politika (LTF)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskajā un politiskajā darbībā iesaistījies, sākoties Trešajai atmodai kā viens no Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas dibinātājiem un vadītājiem. 1989. gadā kļuvis par Liepājas tautfrontiešu pārstāvi kustības Domē un valdē (1989., 1990. un 1992. gadā).[3]

1990. gadā Jānis Lagzdiņš no LTF saraksta tika ievēlēts LR Augstākajā Padomē. Darbojies Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Vadījis parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kura izmeklēja valdības rīcību korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā. Likumu "Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām", "Par rajona, pilsētas un pagasta padomes tautas deputāta statusu", kā arī vairāku citu autors.[3]

Politika (LC)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada iestājās partijā "Latvijas Ceļš" Kļuvis arī par tās valdes locekli (amatā bijis līdz 1997. gadam). Togad no partijas saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlēts 5. Saeimā, kur bijis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs un Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis. Strādājis pretkorupcijas likumu sagatavošanā. "Korupcijas novēršanas likuma", likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" un "Politisko organizāciju finansēšanas likuma" autors.[3]

1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, kur bijis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis. Vadījis apakškomisiju pretkorupcijas likumu izstrādāšanai. 1998. gadā izstājies no LC, pamatojot to ar neapmierinošo partijas rīcību valdības krīžu situācijās un nacionālo problēmu risināšanā.

Politika (TP)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izstāšanās no LC Lagzdiņš pievienojies jaundibinātajai Tautas partijai. 1998. gadā no tās saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlēts 7. Saeimā, bijis Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas loceklis, Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs un TP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.[3]

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā, sākot ar 2004. gada nogali bijis TP frakcijas priekšsēdētājs. Darbojies Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Bijis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei priekšsēdētāja biedrs.[4]

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā, līdz 2008. gadam bija frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Bijis Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sekretārs, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas biedrs.[5]

2007. gada prezidenta vēlēšanu laikā Jānis Lagzdiņš pa Saeimas nama logu piketētājiem parādīja rupju žestu. Pēc paša Lagzdiņa teiktā, tas bija domāts kādam sen neredzētam paziņam no armijas. Par to viņam piešķīra bargāko Saeimas kārtības rullī paredzēto sodu — rakstveida brīdinājumu, par ko paziņots no Saeimas tribīnes un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".[6]

2010. gadā izstājās no Tautas partijas un paziņoja par nepiedalīšanos 10. Saeimas vēlēšanās.[7]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Lagzdiņš ir dzimis 1952. gada 15. jūnijā Liepājā. Tēvs strādāja par advokātu, bet māte — par ārsti. Māsa Ilze arī ir ārste.[3] Jānis Lagzdiņš ir neprecējies,[8] tomēr viņam ir divi bērni.[2]

1996. gadā ieguvis "Gada Liepājnieka" titulu.[2] Viņš ir ticis apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1999.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Brīvajā laikā nodarbojas ar Latvijas vēstures pētīšanu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jānis Lagzdiņš». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010.08.19.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Saeimā ievēlēto Tautas partijas pārstāvju biogrāfijas». Delfi. 2002.10.23. Skatīts: 2010.08.19.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 «JĀNIS LAGZDIŅŠ». gramata21.lv. Skatīts: 2010.08.19.[novecojusi saite]
  4. «Jānis Lagzdiņš». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.08.19.
  5. «Jānis Lagzdiņš». 9. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. maijā. Skatīts: 2010.08.19.
  6. «Lagzdiņš par rupjo žestu saņems bargāko sodu». TvNET. 2007.06.05. Skatīts: 2010.08.19.
  7. Ināra Egle. «Jānis Lagzdiņš paziņo par izstāšanos no TP». Diena, 2010. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 19. augustā.
  8. «Jānis Lagzdiņš». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2010.08.19.