Jānis Misiņš

Vikipēdijas lapa
Jānis Misiņš
Jānis Misiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 25. aprīlī
Tirzas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 17. janvārī (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Anna Misiņa (dzimusi Jaunzeme)

Jānis Misiņš (dzimis 1862. gada 25. aprīlī Tirzas pagastā, miris 1945. gada 17. janvārī Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs. Misiņa bibliotēkas izveidotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1862. gadā kā Tirzas pagasta Krāču māju saimnieka Jēkaba un viņa sievas Edes dēls[1]. Biežu slimošanas dēļ skolu nav varējis apmeklēt, izglītību ieguvis pašmācības ceļā[2]. Kopš bērnības aizrāvies ar grāmatu lasīšanu un kolekcionēšanu. 1885. gadā Misiņš saņēma atļauju Tirzas pagasta "Krācēs" izveidot privātu, publikai pieejamu bibliotēku, nedaudz vēlāk turpat tika izveidota arī grāmatsietuve.

Kādu laiku mācījies par aptiekāra palīgu[2].

No 1892. gada bibliotēka un grāmatsietuve atradās Lejasciemā, kur Misiņš atvēra arī grāmatu veikalu. 1906. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur turpināja nodarboties ar grāmatu izdošanu. No 1911. līdz 1914. gadam Misiņš bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotekārs. Kara laikā grāmatu veikalu slēdzis. Bēgļu laikā bijis Baltijas bēgļu komitejas aptiekas darbvedis[2]. Neilgajā Latvijas SPR periodā 1919. gadā bija iecelts par Latvijas arhīva pārzini.

No 1919. līdz 1920. gadam Misiņš bija Latvijas Centrālās bibliotēkas (tagadējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas) vadītājs, bet no 1920. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējā LZA Fundamentālā bibliotēka) latviešu grāmatu nodaļas Skolas ielā 3 vadītājs un direktora vietnieks. 1925. gadā Misiņš nodeva savu bibliotēku Rīgas pilsētas valdei un tā ieguva Misiņa bibliotēkas nosaukumu (šodien Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka).

Miris 1945. gada 17. janvārī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu pētījumu un bibliogrāfiju autors. Par vienu no nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatīts

  • Latviešu rakstniecības rādītājs. 1-2 sējumi. Rīga: Latviešu Grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības apgāds, 1924. — 1937. Atkārtots izdevums: Kultūras fonds, 1937. - 1141 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Misiņš. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1962. - 175 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LVVA: Fonds 235, Apraksts 4, Lieta 2467, 11 lpp
  2. 2,0 2,1 2,2 P. Kroders. Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. Rīga : Grāmatu Draugs, 1929. 227–228. lpp.