Jānis Pauļuks (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par mākslinieku skatīt rakstu Jānis Pauļuks (mākslinieks).
Jānis Pauļuks
Janis Pauluks.jpg
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs

Dzimšanas dati 1865. gada 24. novembris [v.s. 12. novembrī]
Lielsesavas pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1937. gada 21. jūnijā (71 gada vecumā)
netālu no Bauskas, Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latvietis
Profesija Inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūtus

Jānis Pauļuks (1865. gada 24. novembris [v.s. 12. novembrī]1937. gada 21. jūnijs) Latvijas politisks un sabiedrisks darbinieks. Ilggadējs satiksmes ministrs, viens no Latvijas Ministru prezidentiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Lielsesavas pagasta (tagad Sesavas pagasts) "Gaven-Pauļuku" saimniecībā. Tēvs bija šīs saimniecības saimnieks. Izglītošanos sāka pie kaimiņu mājskolotāja. Pēc tam pabeidza Švintes (Svitenes?) pagastskolu. Tālāk četrus gadus mācījās Jelgavas reālskolā. Līdzekļu trūkuma dēļ uzreiz neturpina mācības. Neilgu laiku strādā par mājskolotāju. 1886. gadā iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā inženierzinātnes fakultātē, kuru pabeidz 1892. gadā ar uzslavas rakstu. Divas vasaras starp studijām bija praktikants dzelzceļa darbā. Studiju laikā aktīvi iesaistījās studentu korporācijā "Selonija", kurā vēlāk kļuva par filistru.

Pēc studijām uzsāk darba gaitas Jelgavas dzelzceļa pārvadē tehniskajā nodaļā (Rīgā). 1894. gadā saņēma uzaicinājumu piedalīties Sibīrijas dzelzceļa būvniecībā. Viņš dodas uz Krieviju, kur pēc šī dzelzceļa pabeigšanas kļūst par Jekaterinburgas -Čeļabinskas dzelzceļa līnijas tehniķi. Pēc gada kļūst par distances priekšnieka palīgu. Pēc gada jau par priekšnieku. Pēc tam strādā Rietumsibīrijas dzelzceļā kā rezerves nodaļas priekšnieks. 1897. iestājies valsts dienestā un apstiprināts par nodaļas vadītāju uz Rietumsibīrijas dzelzceļa. Vēlāk pārgāja uz Vidussibīrijas dzelceļu, kur piedalījās Aizbaikāla dzelzceļa būvniecībā. 1906. gadā piedalījās dzelzceļa būvē starp Katrinpili un Permu. No 1909. gadā piedalījās dzelzceļu izbūvē Ziemeļkaukāzā kā būvnodaļas vadītājs līdz 1920. gadam.

Dzimtenē, kas nu jau bija neatkarīga valsts, atgriezās 1920. gada februārī. Iestājās Latvijas dzelzceļa virsvaldē. 1921. gada 19. jūnijā par Ministru prezidentu kļūst Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš uzaicina savā kabinetā Jāni Pauļuku par Satiksmes ministru. 1923. gada 27. janvārī kļūst par Ministru prezidentu. Reizē izpilda arī Satiksmes ministra pienākumus. Pēc pieciem mēnešiem (1927. gada 27. jūnijā) zaudē Ministru prezidenta amatu. Par jaunās valdības vadītāju atkal kļūst Zigfrīds Anna Meierovics un Pauļuks atkal ir Satiksmes ministrs. Šo amatu viņš ieņēma arī Voldemāra Zāmuela un Hugo Celmiņa valdībās. Līdz ar Hugo Celmiņa pirmās valdības beigām 1925. gadā 23. decembrī beidz Satiksmes ministra darbu. Neilgu laiku bija arī Latvijas dzelzceļa galvenais inspektors. 1925. gadā ievēlēts par Latvijas lauksaimniecības centrālbankas valdes priekšsēdētāju. 1934. gadā kļuva par Latvijas universitātes inženierzinātņu goda doktoru.[1]

1937. gada 21. jūnijā Jānis Pauļuks nomira savā lauku saimniecībā, kas atradās netālu no Bauskas. 22. jūnijā viņu pārveda uz studentu korporācijas "Selonija" konventa dzīvokli, kur no viņa atvadījās korporācija. Pēc tam pārvests uz arhibīskapa katedrāli un 25. jūnijā apbedīts Rīgas Meža kapos.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Zigfrīds Anna Meierovics
Latvijas Ministru prezidents
1923. gada 27. janvāris1923. gada 27. jūnijs
Pēctecis:
Zigfrīds Anna Meierovics