Jānis Pauļuks (politiķis)
- Šis raksts ir par Latvijas politiķi. Par citām jēdziena Jānis Pauļuks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jānis Pauļuks | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs |
|
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1865. gada 24. novembris [v.s. 12. novembrī] Lielsesava, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
|---|---|
| Miršanas dati | 1937. gada 21. jūnijs) Netālu no Bauskas, Latvija |
| Tautība | Latvietis |
| Profesija | Inženieris |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūtus |
Jānis Pauļuks (1865. gada 24. novembris [v.s. 12. novembrī]—1937. gada 21. jūnijs) Latvijas politisks un sabiedrisks darbinieks. Ilggadējs satiksmes ministrs, viens no Latvijas Ministru prezidentiem.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Lielsesavā (Jelgavas novads) "Gaven-Pauļuku" saimniecībā. Tēvs bija šīs saimniecības saimnieks. Izglītošanos sāka pie kaimiņu mājskolotāja. Pēc tam pabeidza Švintes (Svitenes?) pagastskolu. Tālāk četrus gadus mācījās Jelgavas reālskolā. Līdzekļu trūkuma dēļ uzreiz neturpina mācības. Neilgu laiku strādā par mājskolotāju. 1886. gadā iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā inženierzinātnes fakultātē, kuru pabeidz 1892. gadā ar uzslavas rakstu. Divas vasaras starp studijām bija praktikants dzelzceļa darbā. Studiju laikā aktīvi iesaistījās studentu korporācijā "Selonija", kurā vēlāk kļuva par filistru.
Pēc studijām uzsāk darba gaitas Jelgavas dzelzceļa pārvadē tehniskajā nodaļā (Rīgā). 1894. gadā saņēma uzaicinājumu piedalīties Sibīrijas dzelzceļa būvniecībā. Viņš dodas uz Krieviju, kur pēc šī dzelzceļa pabeigšanas kļūst par Jekaterinburgas -Čeļabinskas dzelzceļa līnijas tehniķi. Pēc gada kļūst par distances priekšnieka palīgu. Pēc gada jau par priekšnieku. Pēc tam strādā Rietumsibīrijas dzelzceļā kā rezerves nodaļas priekšnieks. 1897. iestājies valsts dienestā un apstiprināts par nodaļas vadītāju uz Rietumsibīrijas dzelzceļa. Vēlāk pārgāja uz Vidussibīrijas dzelceļu, kur piedalījās Aizbaikāla dzelzceļa būvniecībā. 1906. gadā piedalījās dzelzceļa būvē starp Katrinpili un Permu. No 1909. gadā piedalījās dzelzceļu izbūvē Ziemeļkaukāzā kā būvnodaļas vadītājs līdz 1920. gadam.
Dzimtenē, kas nu jau bija neatkarīga valsts, atgriezās 1920. gada februārī. Iestājās Latvijas dzelzceļa virsvaldē. 1921. gada 19. jūnijā par Ministru prezidentu kļūst Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš uzaicina savā kabinetā Jāni Pauļuku par Satiksmes ministru. 1923. gada 27. janvārī kļūst par Ministru prezidentu. Reizē izpilda arī Satiksmes ministra pienākumus. Pēc pieciem mēnešiem (1927. gada 27. jūnijā) zaudē Ministru prezidenta amatu. Par jaunās valdības vadītāju atkal kļūst Zigfrīds Anna Meierovics un Pauļuks atkal ir Satiksmes ministrs. Šo amatu viņš ieņēma arī Voldemāra Zāmuela un Hugo Celmiņa valdībās. Līdz ar Hugo Celmiņa pirmās valdības beigām 1925. gadā 23. decembrī beidz Satiksmes ministra darbu. Neilgu laiku bija arī Latvijas dzelzceļa galvenais inspektors. 1925. gadā ievēlēts par Latvijas lauksaimniecības centrālbankas valdes priekšsēdētāju. 1934. gadā kļuva par Latvijas universitātes inženierzinātņu goda doktoru.[1]
1937. gada 21. jūnijā Jānis Pauļuks nomira savā lauku saimniecībā, kas atradās netālu no Bauskas. 22. jūnijā viņu pārveda uz studentu korporācijas "Selonija" konventa dzīvokli, kur no viņa atvadījās korporācija. Pēc tam pārvests uz arhibīskapa katedrāli un 25. jūnijā apbedīts Rīgas Meža kapos.[2]
Apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]
- Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira)
- Somijas Baltās rozes ordenis (I šķira)
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Zigfrīds Anna Meierovics |
Latvijas Ministru prezidents 1923. gada 27. janvāris — 1923. gada 27. jūnijs |
Pēctecis: Zigfrīds Anna Meierovics |
|
|||||||||||
