Jānis Zēbergs
| Jānis Zēbergs | |
|---|---|
| Latvijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs | |
|
Amatā 1919. gada 14. jūlijs — 1919. gada 8. decembris | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Spricis Paegle |
| Pēctecis | Kārlis Bušs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1871. gada 15. jūnijā Cērkstes pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1927. gada 4. septembrī (56 gadu vecumā) Berlīne, Vācija |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Elizabete Marija Zēberga dz. Hādeliha |
| Profesija | rēderis |
| Augstskola | Rīgas Politehniskā augstskola |
Jānis Zēbergs (1871. gada 15. jūnijs — 1927. gada 4. septembris) bija latviešu rēderis, kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1919).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1871. gada 15. jūnijā Tukuma apriņķa Cērkstes (vācu: Zerxten) pagasta (tagad Tumes pagasts) "Ezerkauķu" saimnieka Gustava Zēberga (1842-1926) un viņa sievas Katrīnas vienpadsmit bērnu ģimenē kā ceturtais bērns[1]. Beidzis Jelgavas reālskolu un Rīgas Politehnikumu kā komerczinību kandidāts. Strādājis kuģniecības sabiedrībās "Brāļi Seeberg". 1899. gadā apprecējās ar Elizabeti Mariju Hedelihu (1875-1951), viņu audžumeita bija Irmgarde Volfa.
No 1911. gada Krievu-Baltijas kuģniecības sabiedrības direktors rīkotājs. Pirmā pasaules kara gados darbojās kuģniecības jomā Petrogradā un Arhangeļskā[2].
1918. gadā atgriezās Latvijā, uzaicināts par tirdzniecības un rūpniecības ministru Latvijas Pagaidu valdībā (1919). No 1923. gada kuģniecības sabiedrības "Helmsing & Grimm" līdzīpašnieks.
Miris 1927. gada 4. septembrī pēc operācijas Berlīnē, Vācijā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.
Sabiedriskie amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Zēbergs bija Rīgas Biržas komitejas priekšsēdētājs, Rīgas Diskonto bankas priekšsēdētājs, Vidzemes savstarpīgās kreditbiedrības valdes priekšsēdētājs, Rīgas ielu dzelzceļu sabiedrības direktors, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas glābšanas biedrības uz ūdeņiem priekšsēdētājs. Rumānijas goda konsuls. Korporācijas "Selonija" filistrs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Brāļi Zēbergi: personības, burinieki, tvaikoņi. Rīga: 1986. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 13.lpp.
- ↑ Jāņa Zēberga piemiņai Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. Kuģniecības gada grāmata 1928. gadam