Jēkabpils vēsturiskais centrs

Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens Jēkabpils vēsturiskā centra centrālajā vietā.

Brīvības iela, 1870. gados būvētie nami. 2010. g.

Dzīvojamo ēku komplekss Brīvības ielā 178 — 184, pašlaik namos 182/184 atrodas viesnīca "Hercogs Jēkabs". 2010. g.

Pildrežģu nams Pasta ielā 77/79, 2010. gads.

Vecpilsētas laukuma fragments. 2010. g.

Jēkabpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopā ar Krustpils vēsturisko centru veido Jēkabpils pilsētas vēsturisko centru.

Rašanās

Jēkabpils nosaukta Kurzemes hercoga Jēkaba vārdā, bet patiesie Jēkabpils dibinātāji ir krievu vecticībnieki, kas šeit 17. gadsimtā apmetās hercoga kroņa muižas zemē un pie Salas kroga nodibināja slabadu. Šajā vietā nodibinājās arī plostnieku un strūdzinieku apmetne, jo Daugavas tirdzniecības ceļš no Salas kroga līdz Jaunjelgavai bija ļoti krāčains, tāpēc preces šajā posmā pārvadāja ar pajūgiem un pie Salas kroga tās pārkrāva. Pakāpeniski šajā vietā radās apbūve un rosīgas saimnieciskās dzīves apstākļos hercogs Jēkabs pilsētai piešķīra pilsētas tiesības. Vieta, kur hercogs pasludināja par nodibinātu, atrodas pilsētas skvērā Jēkaba un Brīvības ielu krustojumā, kur pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā atradās siena tirgus. Šī vieta ir uzskatāma par Jēkabpils vēsturiskā centra centrālo vietu, kur 2000. gadā pilsētas svētku laikā, kad tika atzīmēta pilsētas 330 gadu jubileja, tika uzstādīts Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens.

Attīstība

Vēsturiskā centra un tai pieguļošo teritoriju attīstība bija atkarīga no preču, galvenokārt linu un labības pārvadājumiem pa Daugavu. Teritorija Ziemeļu kara laikā tika nopostīta, 18. un 19. gadsimtā to vairākkārt piemeklēja postoši ugunsgrēki, taču, pateicoties savai stratēģiskajai vietai un aktīvajai saimnieciskajai darbībai, atsākās strauja apbūve un senpilsēta allaž ātri atspirga. Izbūvējot Rīgas — Orlas dzelzceļu, Daugava kā tirdzniecības ceļš zaudēja savu agrāko nozīmi, lielākais peļņas avots kļuva plostu pludināšana. 19. gadsimta beigās Jēkabpils kļuva par Augšzemes rūpniecības un kultūras centru, Apbūve cieta Pirmā pasaules kara laikā, tika sagrauti 280 nami. Pirmās Latvijas Republikas laikā teritorijā attīstījās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība.

Teritorija

Jēkabpils vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas noteikts ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr.218. Vēsturiskais centrs kā senpilsēta laika gaitā ir mainījies, vietām zaudējis savu sākotnējo funkciju, pat ēku sabiedrisko nozīmīgumu. Jēkabpils vēsturiskā centra centrālā vieta ir skvērs Jēkaba un Brīvības ielu krustojumā, blakus Svētā Gara pareizticīgo baznīcas klosterim, bet centra izbūvi veido trīs Daugavai paralēlās ielas — Brīvības, Pasta un Andreja Pormaļa iela. Brīvības un Pasta iela ir veidojušās kā sabiedriskās apbūves ielas, bet Andreja Pormaļa iela kā izteikta dzīvojamā iela.

Vēsturiskā centra zonējums

Jēkabpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas sevī ietver: Daugavas kreiso krastu no Blaumaņa ielas līdz Viestura ielai, Viestura ielu no Daugavas līdz Brīvības ielai, Brīvības ielas pāra numuru zemes gabalu iekškvartāla robežas līdz Brīvības ielas 26. zemes gabalam ieskaitot, šķērso Brīvības ielu līdz Brīvības ielas 57. zemes gabalam ieskaitot, pa Brīvības ielas nepāru numuru apbūves zemes gabalu iekškvartāla robežām līdz Katoļu baznīcas zemes gabala D stūrim pie Zemgales ielas 3 ieskaitot, līdz Nameja ielas krustojumam ar Jauno un Zemgales ielām, ieskaitot Nameja ielas 2. zemes gabalu, pa Jaunās ielas nepāru numuru iekškvartāla robežām līdz Romas ielas krustojumam, Romas ielas pāru numuru iekškvartāla zemes gabalu robežas līdz Pormaļa ielai, Pormaļa ielas nepāru numuru iekškvartālu robežas līdz Blaumaņa ielai 25 ieskaitot, no Blaumaņa ielas 25. zemes gabala pa iekškvartāla robežām līdz Daugavas kreisajam krastam.

Problēmas

Jēkabpils vēsturiskais centrs ir noslogots ar vieglo un sabiedrisko transportu, ko izraisa vēsturiski šauro ielu tīkls, kurā kustība notiek pa vienvirziena ielām. Daļa no centra ir zaudējusi savu sabiedrisko nozīmi, kļūstot par zema labiekārtojuma līmeņa dzīvojamo rajonu, īpaši Brīvības ielas posmā. Daudzas no ēkām ir sliktā stāvoklī vai arī ir zudis to autentiskums, kas ir saistīts ar to īpašnieku slikto materiālo stāvokli, tāpēc nespēj veikt uzlabojumus, kā arī nav zināšanu vai intereses par vēsturiskajām ēkām un to detaļām. Pēc Jēkabpils autoostas pārcelšanas no Vecpilsētas laukuma uz jauno centru, notiek pakāpeniska vēsturiskā centra kā pilsētas centra nozīmes zaudēšana.