Jēkabs Duburs
| Jēkabs Duburs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
Jēkabs Āriņš 1866. gada 27. martā  Kroņvircavas pagasts, Jelgavas apriņķis, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1916. gada 17. maijā (50 gadu vecumā) Hivinke, Somijas lielhercogiste (tagad  Somija) |
| Nodarbošanās | Aktieris, režisors, skatuves mākslas teorētiķis un pedagogs, dramaturgs, tulkotājs |
Jēkabs Duburs (dzimis Āriņš; 1866. gada 27. marts Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagasts — 1916. gada 17. maijs Hivinke, pārapbedīts Rīgā, Lielajos kapos) bija latviešu aktieris, režisors, skatuves mākslas teorētiķis un pedagogs, dramaturgs un tulkotājs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1866. gadā Kroņvircavas pagastā. Mācījās Jelgavas reālskolā. Aktiera darbu sāka Ādolfa Alunāna vadītajā Jelgavas Latviešu biedrības teātrī (1884). Rīgas Latviešu teātra aktieris no 1887. gada līdz 1908. gadam. Viens no Jaunā Rīgas latviešu teātra dibinātājiem (1908) un pirmais direktors. 1909. gadā kopā ar Zeltmati (īst. vārdā Ernests Kārkliņš) nodibināja Latvju dramatiskos kursus, kas bija pirmā profesionālo aktieru apmācības skola Latvijā. No 1913. gada līdz 1915. gadam bija Latvju operas režisors. Pirmais profesionāli izglītotais latviešu daiļlasītājs.[1][2]
Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās 1916. gadā Maskavā iepazinās ar režisoru Konstantīnu Staņislavski, kuru ieinteresēja J. Dubura iecerētais darbs "Deklamācijas teorija". Bija nodoms Maskavas Dailes teātrī iestudēt A. Brigaderes "Sprīdīti" un kādu Šekspīra lugu, bet sadarbība neizveidojās.
Miris 1916. gada 17. maijā Hivinkē, Somijā.
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1966. gadā LPSR Teātra biedrība nodibināja Jēkaba Dubura balvu, ko piešķir izciliem latviešu teātra režisoriem, pedagogiem.[1]
Lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Izrāde | Loma |
|---|---|---|
| 1887 | Ā. Alunāns "Icigs Mozes" | Titulloma |
| 1890 | R. Blaumanis "Zagļi" | Ābrams |
| 1891 | R. Blaumanis "Ļaunais gars" | Ābrams |
| 1892 | T. Hāns "Turaidas roze" | Skudrītis |
| 1893 | R. Blaumanis "Pazudušais dēls" | Roplainis |
| 1893 | F. Šillers "Luize Millere" | Millers un Vurms |
| 1894 | Aspazija "Vaidelote" | Krīvs |
| 1894 | Aspazija "Zaudētās tiesības" | Langarts |
| 1894 | V. Šekspīrs "Venēcijas tirgotājs" | Šeiloks |
| 1894 | V. Šekspīrs "Hamlets" | Polonijs |
| 1894 | V. Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī" | Stabule |
| 1895 | N. Gogolis "Revidents" | Osips |
| 1896 | R. Blaumanis "Trīnes grēki" | Mazbērzu tēvs |
| 1901 | J. V. Gēte "Fausts" | Mefistofelis |
| 1902 | V. Šekspīrs "Hamlets" | Titulloma un Klaudijs |
| 1902 | V. Šekspīrs "Karalis Līrs" | Nerrs |
| 1902 | V. Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" | Lorenco |
| 1904 | R. Blaumanis "Indrāni" | Indrānu tēvs |
Režijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Izrāde |
|---|---|
| 1890 | A. Suhovo — Kobiļins "Krečinska kāzas" |
| 1893 | pirmā latviešu opera J. Ozols "Spoku stundā" |
| 1896 | A. Deglavs "Vecais pilskungs" |
| 1902 | R. Leonkavallo "Pajaci" |
| 1903 | A. Brigadere "Sprīdītis" |
| 1904 | R. Blaumanis "Indrāni" |
| 1904 | M. Gorkijs "Mazpilsoņi" |
| 1905 | Ž. Ofenbahs "Skaistā Helēna" |
| 1905 | R. Blaumanis "Ugunī" |
| 1909 | G. Hauptmanis "Nogrimušais zvans" |
| 1913 | A. Rubinšteins "Dēmons" |
| 1913 | P. Čaikovskis "Jevgeņijs Oņegins" |
| 1914 | Ž. Bizē "Karmena" |
| 1916 | A. Brigadere "Raudupiete" |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Māra Niedra (redaktors). Teātris un kino biogrāfijās: enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Preses nams, 1999. 256.–258.. lpp. ISBN 9984-00-331-0.
- ↑ П. П. Еран (redaktors). Энциклопедия Рига. Rīga : Главная редакция энциклопедий, 1989. 313.. lpp. ISBN 5-89960-002-0.