Jēkabs Ketlers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēkabs Ketlers
Jacob Kettler
Jēkabs Ketlers

Amatā
1642. gada 16. augusts — 1682. gada 1. janvāris
Priekštecis Frīdrihs Ketlers
Pēctecis Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Dzimšanas dati 1610. gada 28. oktobrī
Kuldīga (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1682. gada 1. janvārī (71 gada vecumā)
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenes, Jelgava
Dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Vilhelms Ketlers
Māte Sofija Hohencolerna
Dzīvesbiedrs (e) Brandenburgas Luīze Šarlote

Jēkabs Ketlers (vācu: Jakob Kettler; dzimis 1610. gada 28. oktobrī Kuldīgā (Goldingenā), miris 1682. gada 1. janvārī Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs. Valdīja 40 gadus — no 1642. līdz 1682. gadam. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu.

Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu, kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar kolonijām Āfrikā un Amerikā. Labi pratis latviešu valodu.[1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs dzimis 1610. gada 28. oktobrī Kuldīgā Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Māte mira dzemdībās, viņa tēvs jaundzimušajam deva Jēkaba vārdu un lūdza Anglijas karalim Džeimsam (Jēkabam) I kļūt par mazā prinča krusttēvu un aizbildni. 1617. gada 4. aprīlī Kurzemes landtāgs atņēma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Jēkabs šajā laikā uzturējās Štetīnes un Berlīnes galmos, 1622. – 1624. gadā viņš mācījās Rostokā, pēc tam Leipcigas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju.

1638. gadā viņa tēvocis Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. 1642. gada 16. augustā viņš tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām. Balstīdamies uz merkantīlisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu princesi Luīzi Šarloti.

Hercoga Jēkaba attēls uz 1644. gadā Jelgavā kaltā sudraba dāldera.

1646. gadā viņš panāca, ka Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā tika uzcelts Jēkabforts Āfrikā, Gambijas upes grīvā. 1654. gadā tika sākta Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi". 1654. gada 30. jūlijā hercogs Jēkabs pievienojās Vestminsteres līgumam, kas izbeidza Anglijas-Nīderlandes karu (1652–1654).[2]

Otrā Ziemeļu kara laikā, no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes. Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.

1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva ļaunāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (arī Luhtu). Miris 1682. gada Jaungada naktī 1. janvārī Mītavā.

Pēcnācēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs bija precējies ar Luīzu Šarloti no Brandenburgas (1617—1676), Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu. Viņiem bija deviņi bērni: 5 dēli un 4 meitas.

  • Luīza Elizabete (1646—1690) — apprecējās ar Frīdrihu II, Hesenes-Homburgas markgrāfu
  • Vladislavs Ludvigs Friedrihs
  • Kristīne Sofija
  • Frīdrihs Kazimirs Ketlers (1650—1698) — Kurzemes hercogs
  • Šarlote Sofija (1651—1728)
  • Marija Amēlija (1653—1711) — apprecējās ar Kārli I, Hesenes-Kaselas markgrāfu
  • Kārlis Jēkabs
  • Ferdinands (1655—1737) — Kurzemes hercoga aizbildnis (1711—1737)
  • Aleksandrs

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkabs Ketlers (latviski). Bauskas Centrālā bibliotēka. Atjaunināts: 2013. gada 22. jūnijā.
  2. Vestminsteres miera līgumam pievienojušos saraksts latīniski

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ketleru dzimtas valdnieks Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Frīdrihs Ketlers
Kurzemes hercogs
1642. gada 16. augusts — 1682. gada 1. janvāris
Pēctecis:
Frīdrihs Kazimirs Ketlers