Jēkabs Ketlers
 |
|
| Tituls | Kurzemes un Zemgales hercogs |
| Pie varas | 1642. gada 16. augusts — 1682. gada 1.janvāris |
| Priekštecis | Frīdrihs Ketlers |
| Pēctecis | Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
| Dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Vilhelms Ketlers |
| Māte | Sofija Hohencolerna |
| Sieva | Brandenburgas Luīze Šarlote |
| Dzimis | 1610. gada 28. oktobrī Kuldīga (tagad  Latvija) |
| Miris | 1682. gada 1. janvārī Jelgava (tagad Latvija) |
| Apglabāts | Jelgavas pils kapenēs, Jelgava |
Jēkabs Ketlers (vācu: Jakob Kettler; dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā (Kuldīgā), miris 1682. gada 1. janvārī Mītavā (Jelgavā)) tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu. Valdīja 40 gadus — no 1642. līdz 1682. gadam. Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu, kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar kolonijām Āfrikā un Amerikā. Labi pratis latviešu valodu.
Satura rādītājs |
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Jēkabs dzimis 1610.. gada 28. oktobrī Kuldīgā Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Māte mira dzemdībās, viņa tēvs jaundzimušajam deva Jēkaba vārdu un lūdza Anglijas karalim Džeimsam (Jēkabam) I kļūt par mazā prinča krusttēvu un aizbildni. 1617. gada 4. aprīlī Kurzemes landtāgs atņēma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Jēkabs šajā laikā uzturējās Štetīnes un Berlīnes galmos, 1622. – 1624. gadā viņš mācījās Rostokā, pēc tam Leipcigas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju.
1638. gadā viņa tēvocis Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. 1642. gada 16. augustā viņš tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām. Balstīdamies uz merkantīlisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu princesi Luīzi Šarloti.
1646. gadā viņš panāca, ka Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV nodeva Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā tika uzcelts Jēkabforts Āfrikā, Gambijas upes grīvā. 1654. gadā tika sākta Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi". 1654. gada 30. jūlijā hercogs Jēkabs pievienojās Vestminsteres līgumam, kas izbeidza Anglijas-Nīderlandes karu (1652–1654).[1]
Otrā Ziemeļu kara laikā, no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atbūvēta un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes. Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.
1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva ļaunāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (arī Luhtu). Miris 1682. gada Jaungada naktī 1. janvārī Mītavā.
Pēcnācēji [izmainīt šo sadaļu]
Jēkabs bija precējies ar Luīzu Šarloti no Brandenburgas (1617—1676), Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu. Viņiem bija deviņi bērni: 5 dēli un 4 meitas.
- Luīza Elizabete (1646—1690) — apprecējās ar Frīdrihu II, Hesenes-Homburgas markgrāfu
- Vladislavs Ludvigs Friedrihs
- Kristīne Sofija
- Frīdrihs Kazimirs Ketlers (1650—1698) — Kurzemes hercogs
- Šarlote Sofija (1651—1728)
- Marija Amēlija (1653—1711) — apprecējās ar Kārli I, Hesenes-Kaselas markgrāfu
- Kārlis Jēkabs
- Ferdinands (1655—1737) — Kurzemes hercoga aizbildnis (1711—1737)
- Aleksandrs
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ketleru dzimtas valdnieks  |
||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Frīdrihs Ketlers |
Kurzemes hercogs 1642. gada 16. augusts - 1682. gada 1.janvāris |
Pēctecis: Frīdrihs Kazimirs Ketlers |
||
