Jūhans I Sverkersons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jūhans I Sverkersons jeb Jūhans I (1201 - 1222) kopš 1216. gada līdz savai pāragrajai nāvei 1222. gadā bija Zviedrijas ķēniņš. Viņš bija Sverkera II Karlsona un Ingegardes Birgersdoteres dēls, jarla Birgera Brūsas mazdēls.

Karaliskais tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūhana Sverkersona tituls latīņu valodā tika rakstīts kā Johannes dei gracia rex Sweuorum ("No Dieva žēlastības zviedru karalis") [1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par ķēniņu Jūhans tika izvēlēts pēc Ērika X Knutsona nāves 1216. gadā, bet kronēšana notika tikai pēc pilngadības sasniegšanas 1219. gadā. Drīz pēc kronēšanas viņš izlēma atkārtot sava vectēva jarla Birgera Brūsas karagājienu pāri Baltijas jūrai uz Igaunijas rietumdaļu un izcēlās krastā Ridalas zemē. Pēc sākotnēji sekmīgās kristīgās misijas zviedru karaspēku pilnīgi sakāva sāmsalieši kaujā pie Lihulas 1220. gada 8. augustā. Kaujā krita ap 500 zviedru krustnešu un jarls Kārlis Dēve un bīskaps Kārlis Magnusons.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]