Jūlijs Roze
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Jūlijs Roze (1892-1972) bija latviešu žurnālists un rakstnieks. Rīgas Dramatiskā teātra direktors (1942-1944). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1892. gada 20. februārī Mālpils muižas kalpa ģimenē. 1909. gadā beidza Rīgas pilsētas reālskolu. Studēja vēsturi Tērbatas universitātē (1909—1917). Bija Latvijas pagaidu nacionālā teātra dramaturgs Valkā (1918) un strādāja par žurnālistu "Laika Vēstīs" (1917-1918), "Līdumā" (1918) un "Latvijas Sargā" (1919-1920).
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija "Kopdarbības" (1922-1928), "Balss" (1924-1926) un "Daugavas" (1928-1932), "Jaunāko Ziņu" (1940) žurnālists. Līdztekus rakstīja dzeju un tulkoja Šekspīra "Hamletu" (1921, 1931), Flobēra "Bovarī kundze" (1926), Vailda "Cik svarīgi būt nopietnam" (1927) u.c. darbus.[1] Vairākus gadus bija Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs un literārās daļas vadītājs (1937-1940). [2] Rīgas Dramatiskā teātra direktors (1942-1944).
Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, kur bija Mērbekas teātra dramaturgs. 1950. gadā izceļoja uz ASV. Nodevās atmiņu un eseju rakstīšanai.
Miris 1972. gada 30. septembrī Vašingtonā.[3]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Fontans (dzejoļu krājums, 1920)
- Paaudžu atšķirības eseja žurnālā "Jaunā Gaita" nr. 83, 1971.
- Jūlijs Roze, laikmeta liecinieks. Latvijas rītausmā, saulrietā. Redaktori: Augusts Rumpēters, Kārlis Rabācs, Jānis Kadilis. Stokholma: Daugava, 1978.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 742.—36 743. sleja.
- ↑ VĒSTURE, KAS NEZUDĪS Arhivēts 2015. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. Benno Ābers, Jaunā Gaita nr. 131, 1980.
- ↑ «Austrālijas Latvietis. - 1972. - 24.novembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 19. martā.
|