Jūlijs Ērglis

Vikipēdijas lapa
Jūlijs Ērglis
2. un 3. Saeimas deputāts
Amatā
1925. gads — 1931. gads

Dzimšanas dati 1885. gada 24. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Meirānu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 22. jūnijā (55 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīgas apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība

Jūlijs Ērglis (1885. gada 24. decembris — 1941. gada 22. jūnijs) bija Latvijas militārpersona un politiķis. Bijis 2. un 3. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latviešu zemnieku savienību.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs Ērglis piedzima 1885. gada 24. decembrī Meirānu pagastā.[1][2] Pirmā pasaules kara laikā kā zemessargs iesaukts Krievijas armijā, pēc neilga laika iestājās Gačinas Kara skolā, kuru pabeidza 1915. gadā. Lielāko daļu kara atradās frontē.[1] Par dalību karā apbalvots ar IV šķiras Sv. Annas ordeni, III šķiras Sv. Staņislava ordeni un Jura Zelta zobenu.[2]

1919. gada februārī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai piedalītos Neatkarības karā. Vispirms bija Kalpaka bataljona Neatkarības rotas sastāvā, vēlāk — bataljona komandieris 1. Liepājas kājnieku pulkā.[2] Apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par cīņām Latgales frontē 1919. gada 1. novembrī un par izlūkgājienu pie Makužu sādžas 1920. gada 6. janvārī, pārņemot Nagļus un Makužus no lieliniekiem.[2] Paaugstināts par pulkvežleitnantu.[1]

Pēc kara Ērglis atgriezās tēva mājās, nodarbojās ar lauksaimniecību un iesaistījās sabiedriskajā dzīvē.[1][2] Iecelts par 9. Madonas aizsargu pulka komandieri, bet no amata atteicies Zāmuēla valdības laikā, jo piedalījās Nacionālo organizāciju kongresā.[1] 1924. gadā piedalījās Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības izveidē, no 1932. gada bija tās valdes priekšsēdētājs.[2]

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā. Parlamentā strādājis līdz 1931. gadam.[2] Bija pēdējais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības priekšsēdētājs. 1937. gadā kļuva par aizsargu aviācijas priekšnieku, 1939. gadā — par akciju sabiedrības "Degviela" valdes priekšsēdētāju un rīkotājdirektoru. Ērglis bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Banku padomes loceklis un akciju sabiedrības "Kūdra" padomes priekšsēdētājs.[2]

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 14. oktobrī Jūlijs Ērglis tika apcietināts. 1941. gada 6. maijā Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda nāvessodu. Spriedums izpildīts 22. jūnijā pie Lielā Baltezera. Jūlijā apbedīts Ādažu kapos.[2]

Apbalvots ar II un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, II šķiras Viestura ordeni (ar šķēpiem), Lietuvas Aizsargu zvaigzni, III šķiras Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeni.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 46. lpp.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 «Ērglis, Jūlijs». Lāčplēša Kaŗa ordeņa kavalieŗi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. Janvāris. Skatīts: 2015. gada 9. aprīlī.