Jūlijs Pētersons

Vikipēdijas lapa
Jūlijs Pētersons
Jūlijs Pētersons, ap 1920. gadu
Jūlijs Pētersons, ap 1920. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 19. novembrī
Blomes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 8. augustā (64 gadi)
Kanska, Krasnojarskas novads, KPFSR, (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Bērni Pēteris Pētersons, dramaturgs
Literārā darbība

Jūlijs Pētersons (1880—1945) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1880. gada 19. novembrī Blomes pagasta Cūkgalvas krogā (tagad Smiltenes pagastā)[1] krodzinieka ģimenē. Studēja farmāciju Maskavas Universitātē (1906—1909). Strādāja par žurnāla "Dadzis" (1912) un žurnāla "Lietuvēns" (1913—1915, 1917) redaktoru. 1919. gadā kļuva par spiestuves īpašnieku un nodevās lugu rakstīšanai, kuras uzveda Nacionālajā teātrī.

Precējies ar sievu Eiženiju. Ģimenē dzimuši 2 bērni, dēls Pēteris Pētersons, vēlāk ievērojams režisors un dramaturgs, un meita Anna (pēc laulībām Auzere).[2]

Otrā pasaules kara beigās viņu arestēja un deportēja uz Sibīriju. Miris 1945. gada 8. augustā Kanskā, Krasnojarskas novadā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Pētersona pirmais stāsts publicēts laikrakstā "Vārds" 1901. gadā, pirmā luga uzrakstīta 1906., pēdējā — 1943. gadā. Pavisam J. Pētersons uzrakstījis 22 lugas, stāsti apkopoti divos krājumos. Viņš vadījis satīriskos žurnālus "Dadzis" (1912) un "Lietuvēns" (1913—1915 un 1917), samērā daudz tulkojis.[3]

  • Ilgas: viencēliens. Laboremus, 43 lappuses
  • Redaktors Podiņš: satīra divos cēlienos. A. Golta apgahdibā, 1914. — 60 lappuses
  • Cēlie mērķi: satīra 3 cēlienos. A. Waltera, J. Rapas un beedru grahmatu tirgotawas apgahdibā, 1917. — 76 lappuses
  • Ideālā sabiedrība: satīra 4 cēlienos. A. Waltera, J. Rapas un beedru grahmattirgotawas apgahdibā, 1917. — 102 lappuses
  • Sastingušās dvēseles: skatu luga piecos cēlienos. A. Gulbis, 1925. — 84 lappuses
  • Cilvēki, kas bēg paši no sevis. Valters & Rapa, 1929. — 85 lappuses
  • Katastrofas bez nāvīgām sekām: stāsti. Grāmatu draugs, 1930
  • Jauneklis ar sapņainām acīm. Valters & Rapa, 1930. — 76 lappuses
  • Plaisas parketā: komēdija 3 cēlienos. A. Gulbis, 1936. — 65 lappuses
  • Burvju atslēga: komēdija 3 cēlienos. A. Gulbis, 1937. — 71 lappuse
  • Komēdijas. Liesma, 1970. — 208 lappuses

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Knuts Hamsuns: Misterijas. Romāns. (Turpinājumos avīzē Sadzīve[4] no 1912. gada 3. aprīļa[5] līdz 29. decembrim.[6])

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. «No gaismas un mīlas. Izstāde par Pētersonu dzimtu LNB». www.diena.lv. Skatīts: 2019-03-23.
  3. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 443.—444. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  4. Sadzīve, periodika.lv
  5. «Sadzīve 1912. gada 3. aprīlī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. Maijs. Skatīts: 2018. gada 5. Novembris.
  6. «Sadzīve 1912. gada 29. decembrī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. Maijs. Skatīts: 2018. gada 5. Novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]