Jūlijs Vecozols

Vikipēdijas lapa
Jūlijs Vecozols
Jūlijs Vecozols
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 12. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Nītaures pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 15. martā (61 gads)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Jēna, Trešais reihs (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks

Jūlijs Vecozols (1884-1945) bija latviešu rakstnieks, žurnālists, skolotājs un ierēdnis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 12. februārī Nītaures pagasta Lakšu muižas "Klinceniekos" hernhūtiešu sacītāja ģimenē. Kā skolotājs viņš piedalījās 1905. gada revolūcijā, tās apspiešanas laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad Šveici, Franciju un ASV (1905-1921), kur studēja filoloģiju, filozofiju un tautsaimniecību Cīrihes, Parīzes, Monpeljē un Bernes augstskolās un uzstājās ar priekšlasījumiem Eiropas valstu un ASV latviešu kopienās par nepieciešamību atbalstīt Latvijas neatkarības ideju. Protestējot pret Vācijas plāniem anektēt Baltijas provinces, 1918. gadā viņš publicēja vairākus rakstus šveiciešu presē un vāciski izdeva brošūru "Rīga un Daugava latviešu tautas dzejas spogulī". Pēc īsas atgriešanās dzimtenē 1921. gadā, Vecozols 1923. gadā atkal devās uz ārzemēm, nodibināja Parīzes latviešu biedrību, rīkoja priekšlasījumus par Latviju Parīzē un Monpeljē, piedalījās izstādes organizēšanā Parīzē (1925), tautas svētkos Nicā, Blaumaņa lugas uzvešanā Briselē (1928). Atgriezās Latvijā 1932. gadā un nodevās grāmatu rakstīšanai.[1]

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur miris 1945. gada 15. martā Jēnā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Riga und die Düna im Spiegel der lettischen Volksdichtung. Francke, 1918. - 11 lpp. (vāciski)
  • Madonna un Venēra. Valters un Rapa, 1922. - 99 lpp.
  • Aivests, Latgales valdonis: tautas likteņa drāma piecos cēlienos, 14 ainās. Apgāds "Logs", 1935. - 100 lpp.
  • Dansingu tvanā: romāns. Grāmatu draugs, 1936. - 192 lpp.
  • Dzīves krustceļos: noveles. "Zemnieka domas", 1936. - 260 lpp.
  • Viktors Hugo: ģeniālā franču rakstnieka dzīve. Ievērojamu personu dzīves romāni. Rīga: "Grāmatu draugs", 1936. - 216 lpp.
  • Precību valgos: romāns. Kadiļa apgāds, 1942. - 182 lpp.
  • Gunvaris. Latvju grāmata, 1942. - 278 lpp.
  • Atspīdes: literāras apceres. Kadiļa apgads, 1944. - 201 lpp.
  • Lai nāk tava valstība: romāns. Tilta apgāds, 1973. - 285 lpp. (atkārtots izdevums)
  • Dzidra: romāns. Vaidava, 1984. - 361 lappuses (atkārtots izdevums)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jūlija Vecozola ceļi pa Laimas pēdam[novecojusi saite] Jānis Rudzītis, laikraksts "Latvijas Kareivis" nr. 284, 1936.