Jūras anemones

Vikipēdijas lapa
Jūras anemones
Parastā aktīnija (Actinia equina)
Parastā aktīnija (Actinia equina)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsDzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)
KlaseKoraļļpolipi (Anthozoa)
ApakšklaseSešstarainie koraļļi (Hexacorallia)
KārtaJūras anemones (Actiniaria)
Iedalījums
Jūras anemones Vikikrātuvē

Jūras anemones (Actiniaria) ir sešstaraino koraļļu kārta, kurā ir savrupi organismi (ļoti retos gadījumos — koloniāli) pamatā ar sēdošu dzīvesveidu. Pēc ārējā izskata tie atgādina fantastiskus ziedus, tāpēc arī tiek saukti par jūras „anemonēm”.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras anemonēm ir cilindriskas formas ķermenis ar saplacinātu augšējo galu (mutes disks) un paplašinātu pamatni (pēda). Pēdas ektoderma var izdalīt ūdenī sacietējošu sekrētu, ar kuru jūras anemone piestiprinās pie cietā substrāta. Mutes disku ieskauj taustekļi. Atkarībā no taustekļu skaita, tie var veidot ap mutes disku vienu, divus vai vairākus koncentriskus apļus. Apļa ietvaros tie ir vienādi, bet dažādu apļu taustekļi savā starpā var atšķirties. Dažām jūras anemoņu sugām uz taustekļu galiem izveidojas paresninajumi, kurus veido daudzskaitlīgas dzeļkapsulas. Mutes atvere ir spraugveida vai ovālas formas. Rīkle no sāniem ir stipri saplacinata un veido divus sifonoglifus, kuru skropstiņu kustības rada divas ūdens plūsmas. Viena plūsma virzīta uz gastrālā dobuma iekšieni, bet otra uz āru.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras anemones vairojas gan dzimumu, gan bezdzimumceļā. Pumpurošanās gadījumi gan ir ļoti reti. Biežāk ir sastopama viena īpatņa dalīšanās divās, reizēm pat 3-6 nevienlīdzīgās daļās. Šķērseniskā dalīšanās ir zināma tikai primitīvajai gonaktīnijai (Gonactinia prolifera). Biežāk jūras anemonēm ir sastopama gareniskā dalīšanās. Pie tam vispirms pārdalās mute, tad viss mutes disks, un tikai pēc tam viss ķermenis. Retos gadījumos dalīšanās notiek pretējā secībā. Bezdzimumvairošanās notiek arī lacerācijas ceļā, kur vienlaicīgi uzreiz veidojas vairāki mazi īpatņi. Jūras anemonēm ir lielas reģenerācijas spējas, kaut arī ne tik lielas, kā saldūdens hidrām. Dzimumvairošanās ir visizplatītākais vairošanās veids. Jūras anemones parasti ir divdzimuma organismi, bet ir sastopami arī hermafrodīti (proterandriskais hermafrodītisms). Apaugļošanās var notikt gan ārējā vidē, gan arī mātes organisma gastrālajā dobumā. Pēdējā variantā no mātes dobuma iznāk ārā kāpuri planulas stadijā, bet reizēm jau pilnīgi nobrieduši jauni polipi. Viens vai otrs attīstības veids bieži ir atkarīgs no ārējiem vides apstākļiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras anemones iedalās 4 apakškārtās un 46 dzimtās. Kopumā ir zināmas virs 1000 sugām.

Kārta Jūras anemones (Actiniaria)