Jūrmala
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena jūrmala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jūrmala | |
|---|---|
.jpg) | |
| • Kopējā | 101,2 km2 |
| • sauszeme | 88,9 km2 |
| • ūdens | 12,3 km2 |
| • blīvums | 575,3 iedz./km2 |
 Jūrmala Vikikrātuvē | |
Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta. Atrodas Vidzemē,[2] apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība - 100 kvadrātkilometri. Jūrmala 32 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi.
Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem) - Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.
Kūrortpilsēta no 19. gadsimta otrās puses. Latvijas PSR laikā bija viens no populārākajiem kūrortiem PSRS. Mūsdienās pamazām atgūst kūrortpilsētas slavu, papildus kalpodams kā prestižs dzīvojamais rajons.
Vēsture
Bīskapa Alberta (1165-1229) laikā mežiem klātā pussala, uz kuras Jūrmalas pilsēta atrodas, tika pieskaitīta Zemgales novadam, bet Lielupes ieteku Daugavā nosauca par Zemgales ostu [3]
Arī hercogam Jēkabam bijuši savi plāni attiecībā uz Lielupi. Viņš vēlējies izbūvēt kanālu, kas savienotu Lielupi ar jūru Slokas rajonā, tādējādi atvieglojot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ, tas netika paveikts.
Pirmās peldu vietas sākušas veidoties Dubultos. Cita Jūrmalas senākā daļa ir Sloka (Jūrmala), kura jau 1785. gadā ieguva miesta, bet 1878. gadā - pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 1990. gadiem.
Līdzīgi kā Dubulti, kopš 19. gadsimta zvejnieku ciematiņi (tagad pilsētas daļas) Jūrmalas teritorijā kļuva par kūrortiem. Dažu kūrortu sākotnējie (vācu) nosaukumi ievērojami atšķiras no mūsdienu: Melluži - Karlsbāde, Dzintari - Edinburga.
Ķemeri radās 1838. gadā kā Krievijas impērijas valsts kūrorts, saistībā ar šeit esošajām minerālūdens un dūņu atradnēm.
Jūrmalas peldvietu veidošanās sākumā satiksme ar Rīgu tika uzturēta ar zirgiem. Regulāra prāmja līnija vasaras laikā no Rīgas uz Lielupi tika izveidota 1833. gadā, bet pasažieru tvaikoņa līnija Rīga-Dubulti tika atklāta 1843. gadā. Tas ļāva 1848. gadā atklāt arī citas Jūrmalas peldvietas - Majorus, Edinburgu, Mellužus un Asarus. Vēl vieglāk sasniedzamas tās kļuva, kad 1877. gadā tika atklāta Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnija, bet 1905. gadā tika uzsākta arī satiksme pa Rīgas-Jūrmalas šoseju.[4]
1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. Visbeidzot 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, apvienojot Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu, Sloku un Ķemerus.
Pludmale
Jūrmalas 33 km garo liedagu — vienu no lieliskākajiem Eiropā[nepieciešama atsauce] — veido smalkas baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas jūras līcis parasti sasalst, toties parasti pludmalē bieži veidojas milzīgi ledus kalni, kuri vilina daudz skatītāju.
Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas tas piekrastē atnes siltu ūdeni, kā arī veido 5m augstus viļņus. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60m garo pludmali no mežu joslas stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m, izsargā kūrortu no stiprajiem vējiem.
Majoros un Bulduros plīvo Zilais karogs, kā apliecinājums pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā. Dubultos notiek sporta sacensības. Pumpuros var iziet apmācību kaitsērfingā un vindsērfinga.
Veselībai un labsajūtai
Jūrmala ir unikāls kūrorts, jo apvieno svarīgus kūrorta faktorus: veselīgu klimatu (jūras gaiss ar priežu aromātu), minerālūdeņus (sērūdeņraža, broma un nātrija hlorīda), ārstnieciskās dūņas un pludmali. Jūrmalas kūrortviesnīcas piedāvā gan SPA procedūras, gan pretstresa kursus saspringuma noņemšanai un darbaspēju uzlabošanai. Kombinētie kursi īsā laika periodā ļauj sasniegt vislabāko rezultātu. Jūrmalas dziednīcas piedāvā komplekso dziedniecību, rehabilitāciju, talasoterapiju, sāls istabas, ārstniecisko vingrošanu zālē vai pludmalē, diētisko ēdināšanu un citas procedūras. Labvēlīgai ietekmei uz organismu, atpūta Jūrmalā relaksējoši iedarbojās uz cilvēka psiholoģisko līdzsvaru, ko sekmē izraušanās no pilsētas kņadas, miers, klusums, sporta nodarbības, meditācija un pastaigas pa pludmali.
Jūrmalas arhitektūra
Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm.
Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas.
Apskates objekti
Baltā kāpa, Raga kāpa
Lielupes labajā krastā, netālu no Buļļupes, 18. gs. vidū izveidojās 15 — 17 m augsts kāpas atsegums, kas labi saskatāms, kuģojot pa upes grīvu. Tas ir, īpaši aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģiskais dabas objekts, viens no skaistākajiem Jūrmalā — Baltā kāpa. Kā pastaigu un peldēšanas vietu to iecienījuši tie pilsētas viesi, kuri savai atpūtai izvēlas Rīgai tuvāko Jūrmalas rajonu — Priedaini. Valsts nozīmes dabas objekts — Raga kāpa, kas atrodas Lielupes grīvas kreisajā pusē, netālu no ietekas jūrā, ir unikāla ar savām vecajām priedēm. Dažu priežu mūžs tuvojās 300 gadiem. pēc vecuma un koka dimensijām gandrīz katru varētu uzskatīt par dabas pieminekli. Raga kāpa, kas agrāk saukta par ceļojošo Buļļu kāpu, ir tipisks vēja darbības veidojums un viena no augstākajām kāpām valstī (18,2 metri).
Jūrmalas brīvdabas muzejs
Priežu silā kāpas pakājē, netālu no lielupes ietekas jūrā, atrodas Jūrmalas brīvdabas muzejs. Tas dibināts 1970. gadā, bet 19. gs. piekrastes zveinieku sēta ar tai raksturīgajām ēkām — dzīvojamo māju, ratnīcu ar klēti, tīklu šķūni, zivju kūpināšanas namiņu, zivju kūri (vieta, kurā tiek apstrādātas zivis), pirti ar citām būvēm. ēkas atceļojušas uz muzeju no dažādām jūrmalas zvejnieku ciemiem — Kauguriem, Ragaciema, Engures. Muzeja teritorijā aplūkojama arī enkuru un zvejas laivu kolekcija. Viens no interesantākajiem muzeja apskates objektiem ir virvju vīšanas darbnīca. Tajā aplūkojama bagātīgākā virvju vīšanas rīku, materiālu un paraugu kolekcija Latvijā.
Majoru muiža
Majoru zemes 1566. gadā nopirka Kurzemes hercoga maršals Georgs fon Firkss, un līdz 1920. gadam Majori bija baronu Firksu dzimtas īpašums. Rajona nosaukuma rašanos skaidro ar to, ka 17. gs. viens no Firksiem pēc dienesta pakāpes bijis majors vai arī nosaukums darināts no vārda "majorāts" — muižas, kuru nedalītu mantoja dzimtas vecākais vai dzimtas vecākais dēls.
Līdz 19 gs. sākumam Majoros nebija muižas ēkas, minēts tikai krogs ar apkārtējām zemnieku mājām. 19. gs. beigās muiža raksturota kā vienkārša koka ēka, kuru apdraud ieskalošana Lielupē, tāpēc to pārcēla tālāk no upes krasta. Ap 1910. gadu Ernsts Firkss uzbūvēja jaunu Majoru muižas dzīvojamo ēku pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.
Iekštelpās vēl ir saglabājusies interjera mākslinieciskā apdare daudz jūgendstila tradīcijās veidotu detaļu — koka kāpnes ar virpotiem balustriem un kokgriezuma kolonnām, kamīns ar spoguli, durvju metāla apkalumi u.c. Firksu dzimta Majoru muižu pārsvarā izmantoja kā medību pili un vasarnīcu. Muižu pārvaldīja barona ieceltie nomnieki — pārvaldnieki vai pilnvarnieki. Kopš 1924 gada muižas ēkā atrodas Majoru bērnu nams.
Jomas iela
Jomas iela ir viena no centrālajām un vecākajām Rīgas jūrmalas ielām, kas savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un pārvērtības. Jomas ielas nosaukums, saistīts ar jomām — paralēlām ieplakām smilšu kāpās, kas radušās vēja darbības rezultātā vietās, kur atkāpusies jūra. Ceļa joma ir jomas ielas vieta, vidējā joma — Lienes iela, bet Rīgas iela ir bijusi malas joma. Kopš 1987. gada Jomas iela ir gājēju iela, nosaukums ir saglabājies nemainīgs līdz mūsdienām, kaut arī 1899. gadā ielu īslaicīgi pārdēvēja par Puškina ielu. Toreizējais muižas īpašnieks par to sūdzējās līdz pat Krievijas senātam, kas sūdzību uzkalausīja, un tā ielai palika tās vecais nosaukums. 2003. gadā Jomas iela tika atjaunota.
Horna koncertdārzs
19.gs beigās par Majoru un visas Rīgas jūrmalas dzīvāko un trokšņaināko vietu kļuva Jomas iela Majoros. Tieši uz Jomas ielas tika atvērts pirmais veikals, tirgus un aptieka Majoros. Jomas un Omnibusa ielas stūrī, Horns 1870. gadā uzcēla pirmo viesnīcu Majoros un ierīkoja koncertdārzu. Tajā pašā gadā Horna hotelī notika pirmais koncerts. No šī laika starp Hornu un Dubultu kūrmāju ritēja sīva sacensība par publikas pievilināšanu. Sliktajā laikā bijis vērts klausīties koncertus Dubultos, kur zālei labāka akustika, bet jaukā laikā — Majoros, kur estrādē labāka atbalss. Viens no slavenākajiem koncertiem Horna koncertdārzā bija pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts 1905. gada vasarā. Horna koncertdārzs ar apkārtējām ēkām nodega 1913. gada lielajā ugunsgrēkā, tā teritorijā pašlaik atrodas kultūras nams un dārzā atkal skan mūzika.
Majoru pludmale
Majoru pludmales teritorija bija pirmā Jūrmalā, kas 1999. gadā saņēma Eiropas Zilo karogu un standarta sertifikātu, kas apliecina atbilstību galvenajiem ekoloģiskajiem kritērijiem: tīrs ūdens pludmalē; pludmales piekrastes kvalitāte; vides izglītība, kas paredz, izglītojošu pasākumu organizēšanu; drošība, gādājot par glābšanas dienesta darbību un boju izveidošanu jūrā. Majoru kāpu zonā atrodas vairākas celtnes, kas saglabājušās no 19. gs beigām un 20. gs. sākuma. Tirgoņu ielas galā atrodas plaša, pret pludmali vērsta terase, kas celta historisma arhitektūras tradīcijās. Kopā ar terasi, kuras sienā jūras pusē izveidotas smailoka ailas, Jūras paviljons (arhitekts Arturs Medlingers) ir viens no izteiksmīgākajiem pludmales arhitektūras objektiem. Uz Jūras paviljona terases ir pabijis arī Zviedrijas karalis Gustavs V savas viesošanās laikā Latvijā 1929. gada vasarā. Blakus paviljonam, Tirgoņu ielas otrajā pusē ir viens no tūristiem iecienītākajiem fotografēšanās objektiem — tēlnieka Jāņa Bārdas veidotā bronzas skulptūra "Bruņurupucis". Skulptūra simbolizē mūža ilgumu.
Cilvēki
Jūrmalā dzimuši[5]:
- Aleksandrs Kaleri (Александр Юрьевич Калери) (1956 -) - kosmonauts
- Artis Pabriks (1966 -) - politiķis
- Arvīds Reķis (1979 -) - hokejists
Atsauces un komentāri
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Informācija Jūrmalas mājaslapā - 1783.gadā Sloka un tās apkārtējā teritorija tika atdalīta no Kurzemes hercogistes un pievienota Krievijas impērijai kā Vidzemes sastāvdaļa.
- ↑ Par to, vai šeit tiešām atradusies osta, turpinās diskusijas. Pastāv viedoklis, ka Zemgales osta bijusi Daugavā, pie Daugmales pilskalna. Citi uzskata, ka šī osta bijusi Mežotnē, vai Jelgavā. Taču Indriķa hronikā, atrodama frāze: "...Tomēr šie (tirgotāji), neievērodami pāvesta norādījumu un noniecinādami tirgotāju kopīgo lēmumu, ar savu kuģi aizbrauca lejup pa Daugavu [1]. Virziens "lejup pa Daugavu" varētu būt korekts, ja runa ir par Ikšķili, nevis Rīgu.
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 50.lpp
- ↑ Informācija pilsētas mājaslapā
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūrmala |
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}