Jagailis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jagailis
Vladislavs II Jagello
Jogaila/Ягайла
Władysław II Jagiełło
Jagailis

Amatā
1377. gads — 1381. gads
Priekštecis Aļģirds
Pēctecis Ķēstutis
Amatā
1382. gads — 1392. gads
Priekštecis Ķēstutis
Pēctecis Vītauts Lielais

Amatā
1386. gada 4. martā — 1434. gada 1. jūnijā
(kronēts 1386. gada 4. martā, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis Jadviga
Pēctecis Vladislavs III

Dzimšanas dati starp 1351. un 1362. gadu
Viļņa, Lietuvas lielkņaziste
(Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1434. gada 1. jūnijā
Horodoka, Polijas karaliste
(Ļvovas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Ģedimina dinastija
Tēvs Aļģirds
Māte Tveras Julianna
Dzīvesbiedrs (e) 1. Jadviga
2. Celjes Anna
3. Elizabete Granovska
4. Halšānu Sofija
Bērni 3 dēli un 2 meitas, to skaitā Vladislavs III Varnietis, Kazimirs IV Jagellons
Reliģija katolisms

Jagailis (lietuviešu: Jogaila, baltkrievu: Ягайла), vēlāk Vladislavs II Jagello (poļu: Władysław II Jagiełło, dzimis ap 1348. gadu, miris 1434. gada 1. jūnijā) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs. Viņš valdīja Lietuvā no 1377. gada, sākumā kopā ar savu tēvoci Ķēstuti. 1386. gadā, apprecot jauniņo karalieni Jadvigu no Polijas, viņš pieņēma kristietību, un ieguva kristīto vārdu "Vladislavs". Viņu oficiāli iecēla arī Drakona ordenī, un kronēja par Polijas karali kā Vladislavu Jagello.[1] Viņš valdīja Polijā gandrīz 48 gadus un izveidoja pamatus gadsimtiem ilgajai Polijas-Lietuvas savienībai. Viņa vārdā tika nosaukta Jagellonu (Jagaiļa) dinastija, kura izveidojās kā atzars Ģedimina dinastijai. Jagellonu dinastija valdīja abās valstīs līdz pat 1572. gadam un kļuva par vienu no ietekmīgākajām dinastijām viduslaiku Centrāleiropā un Austrumeriopā.[2]

Jagailis bija pēdējais pagānu valdnieks viduslaiku Lietuvā. Šeit viņa tituls bija dižkunigaitis. Kā Polijas karalis viņš palīdzēja Lietuvai kopā ar sabiedrotajiem cīnīties pret Vācu ordeni. 1410. gadā sabiedrotie Grīnvaldes kaujā uzvarēja Vācu ordeni, un 1411. gadā tika noslēgts pirmais Tornas miera līgums, nodrošināt Polijas-Lietuvas robežas, un parādot, ka poļu-lietuviešu apvienība ir vērā ņemams spēks visā Eiropā. Vladislava Jagello valdīšanas laikā Polijas teritorija tika paplašināta, un šis periods bieži tiek uzskatīts par Polijas "Zelta laikmeta" sākumu.

Pilnais tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais valsts zīmogs ar autentisku Jagaiļa attēlu tronī, kuru apņem viņam pakļauto zemju ģerboņi. (Oriģināls atrodas Krakovas Jagelonu universitātes bibliotēkā).

Sākotnēji vācu valodā rakstītos dokumentos lietotie Jagaiļa tituli bija: 1379. gadā - Wir Jagel obirster Herczoge der Littouwin ("Mēs, Jagailis, lituvinu virshercogs"), 1380. gadā - Wir Jagel obirster kung der Littouwen ("Mēs, Jagailis, lietuvju virskungs"), 1382. gadā - Wir Jagal von gotis gnaden grosir konig czu lyttauwen ("Mēs, Jagailis, no dieva žēlastības dižais ķēniņš Lietuvā").[3]

Kā Lietuvas dižkunigaitis Jagailis kādā ar 1383. gadu datētā latīņu dokumentā sevi dēvēja kā "Mēs, Jagailis, pēc dievišķās vēlmes dižais lietuvju karalis un hercogs, Krievijas kungs un mantinieks" (Nos Jagalo divina deliberacione magnus Rex vel dux litwanorum, Russieque dominus et here).[4] Visticamāk, viņš no sava vectēva Gedimina bija mantojis arī Zemgales ķēniņa un hercoga titulu [5]

Pēc kronēšanas par Polijas karali un kristīšanās par Vladislavu viņa pilnais tituls skanēja: "Vladislavs, no Dieva žēlastības karalis Polijai un Krakovas, Sandomiras, Seradzas, Lenčicas, Kujāvijas zemēm, Lietuvas dižkungs, Pomerānijas un Krievijas (Rutēnijas) u.c. kungs un mantinieks" (Wladislaus Dei gracia rex Polonie necnon terrarum Cracovie, Sandomirie, Syradia, Lancicie, Cuiavie, Lithuanie princeps supremus, Pomoranie Russieque dominus et heres etc.) [6]

Vārda cilme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds "Jagailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar baltu vārdiem jāt (lietuviski: joti) un gail- (no kā latviski: gailošs, lietuviski: gailas = stiprs [7], spožs) — „tas, kurš jāj spoži“.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jagailis bija Ģedimina mazdēls un viņa vecāki bija Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds un viņa otrā sieva Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meita Juliāna. Ļoti maz ir zināms par Jagaiļa dzīves sākumu; nav zināms pat viņa dzimšanas datums. Iepriekš vēsturnieki ir uzskatījuši, ka Jagailis ir dzimis 1352. gadā, iespējams, Viļņā, bet ir izvirzīts pieņēmums, ka viņš ir dzimis tikai 1362. gadā.[8]

Lietuvas dižkunigaitija, kurā no 1377. gada sāka valdīt Jagailis, politiski bija sadalīta divās etniski un politiski atšķirīgās daļās: Lietuva ziemeļrietumos un agrākās Kijevas Krievzemes kņazistes, kuru teritorijā mūsdienās atrodas Baltkrievija, Ukraina un Krievijas rietumu daļa.[9] Sākotnēji Jagailis valdīja Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu un austrumu zemēs, bet viņa tēvocis Traķu kunigaitis Ķēstutis valdīja ziemeļrietumu reģionā. Žemaitija līdz Žalgires kaujai piederēja Vācu ordenim.

Jagailis bija četrreiz precējies - ar Polijas karalieni Jadvigu (mira dzemdībās), ar Kazimira III mazmeitu Annu no Celjes (Slovēnijā) (meita Jadviga), ar Elizabeti no Pilicas (bērnu nebija) un ar Sofiju no Haļšaniem (bērni - Vladislavs III un Kazimirs IV). Pats būdams Ģedimina dinastijas pēcnācējs, Jagailis bija Jagellonu dinastijas dibinātājs.

Polija un Lietuva Jagaiļa valdīšanas laikā.

1380. gadā bija Zelta Ordas militārā vadītāja Mamaja sabiedrotais cīņā pret Maskavas kņazisti, tomēr nokavēja uz Kuļikovas kaujas sākumu.

Līdz ar Krēvas ūnijas noslēgšanu 1385. gadā, Jagailis, apprecot Polijas karalieni Jadvigu, kļuva par Polijas karali Vladislavu II, nodibina Polijas un Lietuvas personālūniju un ievieš Lietuvā katoļticību.

Pēc Jadvigas nāves 1399.gadā, Jagailim bija mazas izredzes noturēties Polijas tronī, tomēr politiski veikli manevrējot, arī slēdzot dinastiskas laulības, Jagailim tomēr izdevās saglabāt varu līdz pat nāvei t.i. vēl 35 gadus.

Jagaiļa valdīšana bieži tiek uzskatīta par Polijas valsts "zelta laika" sākumu. Polija kļuva par Eiropas lielvaru. Dibinājās jaunas pilsētas, atdzima universitāte Krakovā (arī mūsdienās saukta par Jagaiļa universitāti (Uniwersytet Jagielloński)). Militārajā jomā svarīga nozīme bija Polijas un Lietuvas apvienoto spēku uzvarai pār Vācu ordeni Grīnvaldes kaujā, kura iezīmēja ordeņa spēka norietu Austrumeiropā.

Papildliteratūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bojtár, 182.
  2. Bojtár, 180—186.
  3. Titles of European hereditary rulers
  4. Benediktas Vytenis Mačiuika, Lituanistikos instituto 1975 metų suvažiavimo darbai. Lituanistikos institutas, 1976.
  5. http://books.google.co.uk/books?vid=ISBN052145011X&id=i4hpVJ51y4oC&pg=RA4-PA68&lpg=RA4-PA68&ots=P3nTKmNzVt&dq=Jogaila+diarchy&sig=bcj60gVc37aKtGu46QohNt82uLI#v=onepage&q=Jogaila%20diarchy&f=false S. C. Rowell. Lithuania ascending: a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series (No. 25), 1994
  6. Leon Koczy. University of Cracow: Documents Concerning Its Origins. General Sikorski Historical Insititute, 1966
  7. www.vardai.org
  8. Skatīt Tadeusz Wasilewski in "Przegląd Wschodni" 1991 r., un Jan Tęgowski, Pierwsze pokolenia Giedyminowiczów, Wrocław—Poznań 1999, s. 124—125
  9. Stone, 4; ir maz ticams, ka 14. gadsimta beigās etniskie lietuvieši bija vairāk nekā 300 000, kas ir septiņas reizes mazāk nekā pareizticīgie iedzīvotāji. Lukowski and Zawadzki, 38—9; Polocka, Vitebska, Smoļenska, Kijeva un citas kņazistes saglabāja vietējos likumus un privilēģijas, kas tām bija pirms nonāca zem lietuviešu varas. Katrs jaunais Lietuvas dižkunigaitis apstiprināja šīs privilēģijas un solīja netiesāt vietējos iedzīvotājus pēc Lietuvas likumiem. Dvornik, 342

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Ģedimina dzimtas valdnieks COA of Gediminaičiai dynasty Lithuania.png
Jagaiļa dzimtas valdnieks COA family pl Jagiellon.svg
Priekštecis:
Aļģirds
Lietuvas dižkunigaitis
13771381
Pēctecis:
Ķēstutis
Priekštecis:
Ķēstutis
Lietuvas dižkunigaitis
13821386/1392
Pēctecis:
Šķirgailis
(kā Jagaiļa vietnieks Lietuvā)
Vītauts Lielais (pēc 1392)
Priekštecis:
Jadviga
Polijas karalis
13841399
līdz 1399. gadam kopā ar Jadvigu
Pēctecis:
Vladislavs III
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Jagailis