Jakobs Benjamins Fišers

Vikipēdijas lapa
Grāmatas Versuch einer Naturgeschichte von Livland pirmizdevuma titullapa (1778)

Jakobs Benjamins Fišers (vācu: Jakob Benjamin Fischer; dzimis 1731. gada 13. oktobrī, miris 1793. gada 27. maijā) bija vācbaltiešu aptiekārs, grāmatvedis, kolekcionārs un pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland'" (1778, atkārtots izdevums 1791).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jakobs Benjamins Fišers dzimis 1731. gada 13. oktobrī Rīgā aptiekāra ģimenē. Mācījās Rīgas licejā, pēc tam strādāja tēva aptiekā. Studēja dabaszinības Kopenhāgenas Universitātē pie Kracenšteina (1756—1758), no 1761. gada Upsālas Universitātē pie Kārļa Linneja, piedalījās K.Linneja botāniskajās ekskursijās.

Pēc atgriešanās Rīgā atsāka strādāt par aptiekāru, bet 1768. gadā pārdeva savu aptieku un kopš 1770. gada strādāja par grāmatvedi Rīgas bāriņu valdē. Uzņemts Rīgas brīvmūrnieku ložā „Zum Schwerdt“, kur vēlāk pildīja sekretāra pienākumus. Šajā laikā sāka kolekcionēt dažādus dabas objektus un senus rokrakstus, sūtīja Cēsu mācītāja H. Baumaņa un Rūjienas mācītāja Gustava fon Bergmana savāktās latviešu tautasdziesmas Johanam Gotfrīdam Herderam.[1]

1778. gadā J. B. Fišers publicēja savu savākto augu, dzīvnieku un minerālu aprakstus grāmatā "Versuch einer Naturgeschichte von Livland" ar daudzu augu un dzīvnieku latviskiem un igauniskiem nosaukumiem. Pirmajā darba izdevumā un 1784. gadā Rīgā tam izdotajos papildinājumos aprakstītas 614 augu un 681 dzīvnieku suga, otrajā izdevumā 788 augu un 727 dzīvnieku sugas, augi klasificēti pēc K. Linneja sistēmas. J. B. Fišera bibliotēkā 50 sējumos bija savākti 94 zinātnieku un mākslinieku portreti un viņu dzīves apraksti.[2]

J. B. Fišers miris 1793. gada 27. maijā. Viņa bibliotēku ar 1128 grāmatām un rokrakstiem izpārdeva vairāksolīšanā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Publikācija par Vidzemē atrastajiem pārakmeņojumiem "Bedenken über die Versteinerungen in Livland", avīzes "Rigasche Anzeiger" zinātniskajā pielikumā, 1762.
  • Vidzemes dabas apraksts “Versuch einer Naturgeschichte von Livland”, Leipcigā 1778., papildinājumi Rīgā 1784., atkārtots izdevums Kēnigsbergā, 1791.
  • Piezīmes Kurzemes fizikālajam zemes aprakstam kopā ar J.B.Fišera pielikumiem viņa Vidzemes dabasizpētes uzmetumam (Anmerkungen zur physischen Erdbeschreibung von Kurland nebst J. B. Fischers Zusätzen zu seinem Versuch einer Naturgeschichte von Livland). Riga: Jos. Fried. Hartknoch (1784)
  • Ložas „Zum Schwerdt“ vēsture - Geschickte der Loge zum Schwerdt in Riga, 1789.
  • Priekšlasījums ložā sakarā ar Johana Frīdriha Hartknoha nāvi Die Unsterblichkeit unsers Geistes, Rīgā, 1789.
  • Vidzemes un Igaunijas augu herbārijs ar nosaukumu Flora livonica exhibens plantae Livonia Esthonique sponte nascentes, collecta a J.B.Fischer Riga 1797.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A.Johansons. Latvijas kultūras vēsture, 1710—1800. Stokholma, 1975.
  2. Jānis Stradiņš. Zinātnes un Augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009.