Janka Kupala
Vikipēdijas raksts
Janka Kupala (Янка Купала), īstajā vārdā Ivans Lucevičs (Іван Дамінікавіч Луцэвіч) ( * 1882.gada 7. jūlijā Vjazinkā (Вязынка) pie Minskas, † 1942. gada 28. jūnijā Maskavā) - baltkrievu dzejnieks un dramaturgs. Baltkrievu literatūras klasiķis, viens no baltkrievu literāras valodas pamatlicējiem.
Dzimis netālu no Minskas nabadzīga šļahtiča ģimenē. Pirmie dzejoļi - poļu valodā. Darbojies baltkrievu avīzē Viļņā, pēc tam Pēterburgā. Padomju laikā saņēmis daudzus goda nosaukumus un apbalvojumus. Miris 1942.gadā viesnīcā Maskavā neskaidros apstākļos. Ir viedoklis, ka tā bija PSRS drošības iestāžu organizēta slepkavība.
[izmainīt šo sadaļu] Galvenie darbi:
Dzejas krājumi:
- Жалейка (1908)
- Гусьляр (1910)
- Шляхам жыцьця (1913)
Poēmas:
- Зімою (1907)
- Адплата каханьнем (1907)
- Адвечная песьня (1908)
- Сон на кургане (1910)
- Яна і я (1913)
- Тарасова доля (1939)
Lugas:
- Паўлінка (1912)
- Тутэйшыя (1922)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- http://www.lib.by/kupala/ Jankas Kupalas dzeja (baltkrieviski, angliski, ukrainiski, krieviski)
 |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
