Japāna

Vikipēdijas raksts

日本国 Nippon-koku Japāna
Karogs Ģerbonis
Himna: Kimi ga Yo (君が代)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Tokija 873) 35°41′N 139°46′E
Valsts valodas		japāņu valoda
Valdība		Parlamentāra demokrātija un konsticionāla monarhija
-	Imperators	Akihito
-	Premjerministrs	Jasuo Fukuda
Dibināšana1
-	Nacionālā dibināšanas diena	660. gadā p.m.ē. 11. februārī
-	Meidži konstitūcija	1890. gada 29. novembrī
-	Pašreizējā konstitūcija	1947. gada 3. maijā
-	Sanfrancisko miera līgums	1952. gada 28. aprīlī
Platība
-	Kopā	377 873 km² (62.)
-	Ūdens (%)	0,8
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007 g.	127 433 494 (10.)
-	Blīvums	337/km² (30.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$4 346 triljoni[1] (3.)
-	Uz iedzīvotāju	$33 800[2] (34.)
Džini koef. (2002)		38,1[3]
HDI (2007)		▲ 0.953 (augsts) (8.)
Valūta		Japānas jēna (¥) (JPY)
Laika zona		JST (UTC+9)
Interneta domēns		.jp
ISO 3166-1 kods		392 / JPN / JP
Tālsarunu kods		++81

Japāna (japāņu valodā: 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas uz Japānas salu arhipelāga, Klusajā okeānā netālu no Krievijas, Ķīnas un Korejas. No Āzijas Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānas četras lielākās salas ir Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju salas.

Satura rādītājs 1 Vēsture 2 Japānas administratīvais iedalijums 3 Ģeogrāfija 4 Fauna un flora 5 Skatīt arī 6 Atsauces 7 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā tagad, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties no tagadējās Ķīnas un Korejas uz Japānu.

Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti dibinājis imperators Jimu, 660. gadā p.m.ē., 11. februārī. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Jimu eksistenci, nav. Senākie rakstītie Japānas vēstures avoti ir no mūsu ēras 5. un 6. gadsimta, kad Japānā tika ieviests ķīniešu alfabēts, budisms un citi Ķīnas kultūras elementi.

16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un misionāri no Eiropas. Pēc dažus gadu desmitus ilga tirdzniecības perioda, Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.

Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora Meidži valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu.

1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas iekšzemes kopprodukts ir otrais lielākais pasaulē (pēc pirktspējas paritātes — trešais).

[izmainīt šo sadaļu] Japānas administratīvais iedalijums

Skatīt galveno rakstu Japānas administratīvais iedalījums.

Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr oficiāli Japāna iedalās 47 prefektūrās (都道府県/todōfuken). Dažas prefektūras (10) tālāk iedalās apakšprefektūrās (支庁/shichō). Ir 17 galvenās pilsētas jeb t.s. valdības apstiprinātās pilsētas (japāņu - 政令指定都市/seirei shitei toshi; angļu - city designated by government ordinance).

Japānas pašvaldības iedalās galvenajās lielpilsētās (中核市/Chūkakushi; core city), īpašajās lielpilsētās (特例市/tokurei-shi; special city), lielpilsētās (市/shi; city), īpašajos rajonos (Tokijai) (特別区/tokubetsu-ku; special wards), rajonos (区/ku; ward), pilsētās (町/chō vai machi; town) un ciemos (村/mura vai son; village).

Valstī notiek pašvaldību reforma, daudzas pašvaldības tiek apvienotas.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Japāna atrodas Āzijas austrumu pusē pie Klusā okeāna. Tā ir salu valsts, kura atrodas uz vairāk nekā 3000 salām. Lielākās salas sākot no ziemeļiem uz dienvidiem ir Hokaido, Honsju (lielākā sala), Šikoku un Kjusju. Rjukju salas, ieskaitot Okinavu, atrodas vēl tālāk uz dienvidiem no Kjusju salas. Visas šīs salas tiek sauktas par Japānas salu arhipelāgu.

Aptuveni 70-80 procenti no Japānas teritorijas klāj meži un kalni^[4][5] un nav piemērotas lauksaimniecībai, rūpniecībai un apdzīvošanai.

Japānu regulāri skar zemestrīces. Japānā uz valsts četrām lielākajām salām kopā atrodas 200 seismisko staciju, un tiklīdz fiksēta zemestrīce, tās pārraida signālu vietējiem iedzīvotājiem. Tas dod cilvēkiem vismaz vienu minūti laika, lai nokļūtu drošībā, piemēram, paslēpjoties zem galda vai pametot telpas.^[6]

[izmainīt šo sadaļu] Fauna un flora

Japāna ir bagāta flora ar vairāk nekā 17 000 dažādu sugu augiem. Vairāk nekā 60% teritorijas klāj meži, pārsvarā tie ir skujkoku, bet Honsju galvenokārt lapu koki. No lielākajiem sauszemes dzīvniekiem salās mīt lāču, meža cūkas, briežu un viena pērtiķu suga – Japānas makaki. Sastopamas arī vairāk nekā 400 putnu sugas.

• Japānas fauna
• Japānas flora

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

• Japānas pilsētu uzskaitījums
• Japānas salu arhipelāgs
• Japānas mobilo telefonu kultūra

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• www.nihongo.lv - Japāņu valodas un kultūras sabiedrība
• Senās Japānas kultūra
• Kotāns M., Jamabusi un sjugendo.

s • d • r Lielā astotnieka valstis (G8)  Apvienotā Karaliste ·  ASV ·  Francija ·  Itālija ·  Japāna ·  Kanāda ·  Krievija ·  Vācija