Jaunannas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunannas pagasts
Jaunannas pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Jaunanna
Platība: 93,99 km2
Iedzīvotāji (2010): 553[1]
Blīvums: 5.9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Jaunannas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Annas, Malienas un Mālupes pagastiem, Balvu novada Kubulu pagastu, kā arī Gulbenes novada Litenes un Stāmerienas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunanna (pagasta centrs), Lēģernieki, Mežtekas, Svari.

Upes: Ievedne, Panāsīte, Paparze, Pededze, Svarīte, Umāra, Vilkupe, Zvērupīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Valkas apriņķa Annas pagastā izveidoja Meiera ciema padomi. Ciems tika nosaukts partizānu atbalstītāja Hugo Meiera vārdā.[2] Meiera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1945-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1990. gada 22. novembrī Meiera pagastu pārdēvēja par Jaunannas pagastu.[4] 2009. gadā Jaunannas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Vēl 18. gadsimtā Jaunannas apkaimē pletās lieli mežu un purvu masīvi. Zviedru laikā Jaunannas teritorija bija tieši piekļauta Alūksnes pils muižai. Te atradās dažas zemnieku sētas (piemēram., Gribažas, Vēršas), kas pieminētas 1683. gada kadastrā. Jaunanna kā pusmuiža sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē, kad Alūksnes, Annas un citu muižu īpašnieks bija slepenpadomnieks Oto Hermanis fon Fītingofs. Šajā laikā pie Ievednes ietekas Pededzē tika uzbūvēts aizsprosts, šeit darbojās ūdensdzirnavas ar sudmalām un zāģētavu, kā arī vara kaltuve. Pirms I Pasaules kara Pededzes upei bija liela saimnieciska nozīme - pa upi pludināja baļķus un stutmalku Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos bāzējās sarkano partizānu vienības un norisinājās ievērojamas kaujas. Varbūt tieši tāpēc vācieši atkāpjoties pagastā nodzenāja 2/3 ēku, bet Jaunannas centru nopostīja pilnīgi. [5]

Jaunannas pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Jaunannas medību pils, kuru 20. gadsimta sākumā būvēja barons Aksels fon Delvigs. Pagasta teritorijas nomali šķērso Alūksnes - Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija ar "Papardes" staciju. Līnija jāatzīmē kā unikāls kultūrvēsturisks objekts - tā ir vienīgā funkcionējošā šāda tipa dzelzceļa līnija Latvijā. Pagasta platība 2010. gadā bija 94 km2, dzīvoja 553 iedzīvotāji.  [6]

  1. Bānīša ceļš. Kokmateriālu transportēšanas vajadzībām ap 1910. līdz 1912. gadu no Annas (tagadējās Papardes) stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru no Pļaviņu - Valkas līnijas uz Pededzi dienvidos no Jaunannas un uz mežiem Pededzes otrā krastā. Jauno dzelzceļa atzaru būvēja tikai ar roku darbu, izmantojot lāpstas, cirvjus, zāģus. No papardes stacijas pa Jaunannas pagastu līdz Mālupes pagasta robežai šaursliežu dzelzceļš ir 14,4 kilometrus garš. Pār Pededzes upei bija dzelzsbetona tilts. Atkāpjoties 1944. gadā, vācu karaspēks uzspridzināja dzelzceļa tiltu. Vēlākajos gados uz dzelzceļa uzbēruma tika uzbūvēts meža autoceļš, kā pamatu saglabājot koku klāju un smilts - grants uzbērumu uz tā un ceļu nosauca par "Bānīša ceļu".  [7]
  2. Robežu zīmes. Jaunannas pagasts robežojas ar Alūksnes novada Annas, Malienas un Mālupes pagastu un ar Balvu novada Kubulu pagastu, un Gulbenes novada Stāmerienas un Litenes pagastu, ir uzstādītas savdabīgas robežu zīmes - lieli pelēkie laukakmeņi, kopumā 4 akmeņi.  [8]
  3. Papardes stacijas ūdenstornis. Lai nodrošinātu regulāru tvaika dzelzceļa lokomotīvju apgādi ar ūdeni, vairākās stacijās tika izbūvēti ūdenstorņi. Papardes (tobrīd - Annasmuižas) stacija ierīkota jau pēc dzelzceļa nodošanas ekspluatācijā, laika posmā līdz 1907. gadam, meža izvešanas atzarojuma apkalpošanas vajadzībām. Domājams, ka tad šeit uzbūvēts arī ūdenstornis. No kaltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem celtā ūdenstorņa uzvirzīja resnu cauruli virs lokomotīves un lejā ūdeni tvaika dzinēja vēderā. Sūknis, šķiet, darbināts ar petrolejas motoru. Ūdenstilpne gatavota no biezām dzelzs plātnēm, kas sastiprinātas ar resnām kniedēm. Zem tās liela skārda krāsns, lai ziemā ūdens neaizsalst. Pie ūdenstorņa bija lokomotīves apgriešanās trīsstūrveida sliežu ceļš, kas padomju laikā likvidēts. Šīs būves bija nepieciešamas tvaika lokomotīves apgriešanai, jo normālas ekspluatācijas apstākļos vilciena sastāvā lokomotīvei jābūt ar katlu braukšanas virzienā.  [9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Alūksnes novads. Jaunannas pagasta pārvalde
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  5. Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  6. Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  7. Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  8. Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.-19.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  9. Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.-19.lpp., ISBN 978-9984-96569-7