Jaunbabilonijas arhitektūra

Bābeles rekonstrukcija.
1. Procesiju ceļš 2. Ištaras vārti 3. Iekšējais mūris 4. Valdnieka pils 5. Gaisa dārzi 6. Nin. Maha templis 7. Ištaras templis
8. Tirgus 9. Etemenanki zikurāts (Bābeles tornis) 10. Esagila templis 11. Tilts 12. Eifratas upe

Jaunbabilonijas valsts arhitektūra (7.-6. gs. p. m. ē.)

Viens no darbīgākajiem Jaunbabilonijas valdniekiem bija Nebukadnecars II (604.—562. g. p. m. ē.), kas realizēja iekarošanas politiku un ievērojami paplašināja valsts robežas. Viņa laikā notika arī grandioza tempļu, aizsargbūvju un irigācijas sistēmas celtniecība. Daudz ziņu par šo laiku atstājuši grieķu autori — Herodots, Diodors, Strābons (piemēram, par Bābeles zikurātu u. c). Galvenais mākslas veids Jaunbabilonijas valsts laikā bija arhitektūra. Līdz mūsdienām saglabājušās vairāku arhitektūras pieminekļu paliekas. Spriežot pēc izrakumu materiāliem un pēc aprakstiem, jauno laiku Bābele bija milzīga, pareizi plānota pilsēta ar taisnām ielām. To apjoza trīskāršs, stiprs mūris, kurā bija astoņi vārti, ko dēvēja astoņu galveno dievu vārdos. Biezie mūri, daudzie torņi un ar ķieģeļiem izmūrētais grāvis nodrošināja pilsētas aizsardzību. Pilsētā bija ļoti daudz dažādu kulta ēku: tempļu, nelielu svētnīcu, ielas altāru.

Ievērojamākie Jaunbabilonijas valsts arhitektūras objekti ir Ištaras vārti, Bābeles tornis un Nebukadnecara II pils.

Jaunbabilonijas mākslai vispirms bija dekoratīvi uzdevumi. Attēloja reālus un fantastiskus svētos dzīvniekus, augus, ornamentus. Jaunus paraugus šā laikmeta māksla nedod. Jaunbabilonijas mākslā vairs nav sastopami asiriešu ciļņos un sienu gleznojumos vērojamie sižeti — kara un galma dzīves ainas. Uz zīmogiem attēlotās dievu pielūgšanas ainas bieži pārvēršas par grūti saprotamām shēmām.