Jaunbornes kapela

Jaunbornes kapela ir stabveida kapela, kas atrodas Augšdaugavas novada Salienas pagasta Jaunbornes ciemā. Atrodas netālu no Jaunbornes katoļu baznīcas. Mazo arhitektūras formu arhitektūras piemineklis.

Kādu laiku nišā atradies arī krucifikss, tāpēc nereti šī kapela tiek dēvēta par krucifiksu, kas nav pareizi. Kapela uzbūvēta 1907. gadā, pēc citiem avotiem tā šeit bijusi jau agrāk ap 1861. gadu. 1975. gadā pie kapelas nogāzies liels koks, neskardams kapelu.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir 2 x 1,5 x 2 metrus liela ķieģeļu mūra celtne ceļa malā ar divslīpu cinkota skārda jumtu. Tā ir būvēta uz laukakmens, kura virszemes izmēri ir 3,6 x 2,5 x 0,9 metri. Akmeni daudzi uzskatīta par senču upurakmeni. Tā ir stabveida kapelu tipa kapela, kas izskatās kā mūra stabs ar nišu, kurā atrodas Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī. Tā ir izbalējusi. Uz rāmja uzraksts poļu valodā: 1907. g. 15. oktobrī. Tālāk lūgums Dievmātei, lai dod veselību. Zem nišas atrodas misiņa skārda plāksne ar uzrakstu poļu valodā "Matko Boska Nìeustajacej Pomocy Mòdl sìę za Nami" (Zem Tava patvēruma). Atrodas spēcīgā āderu krustpunktā^[1]

Leģendas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par kapelas izcelsmi radušās divas leģendas.

Viena leģenda:
"1907. gadā, dienas laikā, kādam zemniekam uzbrukuši ļaundari, lai to noslepkavotu. Tam laimējies izbēgt. Ļaundari lielā niknumā metās to gūstīt Zemnieks, bēgot nespēkā pakritis pie lielā akmens un saprazdams, ka ļaundari viņu tūlīt panāks, sācis skaitīt lūgšanu "Zem tava patvēruma". Ļaundari zemnieku neievērojuši paskrēja garām, jo acu priekšā it kā arvien redzējuši skrejošo zemnieku. Zemnieks, pateicībā par izglābšanos no drošas nāves, uzcēlis Dievmātei šo kapelu."

^[2]

Otra leģenda:
"Kapelu uzbūvējusi Jaunbornes muižniece Savicka sava vīra piemiņai, kas pazudis poļu sacelšanās laikā 19. gadsimta beigās. 1975. gadā pie šīs kapelas nogāzās liels koks, kas kapelu neskāra. Bioenerģētikas un rīkstniecības speciālists I.Vīks apsekojis šo vietu un konstatējis, ka pamatakmens atrodas spēcīgu āderu krustpunktā. Ņemot vērā šo faktu, ka arī, to, ka akmens tuvumā ir avotainas vietas un dažus simtus metru no krucifiksa joprojām darbojas diezgan spēcīgs avots (pie Jaunbornes baznīcas), var izvirzīt hipotēzi, ka te ir bijusi sena svētvieta. Līdzīgi ka citviet Latvijā, lai izskaustu pagānismu, šādās svētvietās bieži tika novietoti kristietības simboli - krusti, krucifiksi, kapelas, vai pat celti dievnami."