Jaunkaledonijas vārna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunkaledonijas vārna
Corvus moneduloides (Lesson, 1830)
Jaunkaledonijas vārna
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Vārnas (Corvus)
Suga Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides)

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder vārnu ģintij (Corvus).

Jaunkaledonijas vārna ir slavena ar to, ka izmanto dažādus rīkus barības iegūšanai. Un ne tikai izmanto, tā arī rada darba rīkus, lietojot visdažādākos materiālus. Tā ir vienīgais zināmais dzīvnieks ārpus primātu kārtas, kas izgudro un izgatavo arvien jaunus darba rīkus. Savus jaunizgudrojumus tā spēj nodot tālāk pārējiem bara locekļiem.

Jaunkaledonijas vārna ir endēmiska Melanēzijas putnu suga, un tā dzīvo tikai Jaunkaledonijas salā un Luajotē salās

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunkaledonijas vārna augumā ir līdzīga mājas vārnai, bet ir par to nedaudz druknāka. Tās ķermeņa garums ir apmēram 40 cm. Apspalvojums pieaugušai Jaunkaledonijas vārnai ir melns, un saules gaismā spalvām piemīt violets, tumši zils ar zaļu metālisks spīdums. Knābis un kājas ir melnas, acis brūnas. Knābis ir vidēji liels, konisks, tā gali atgādina kaltu, un knābja apakšējā daļa ir nedaudz uzliekta uz augšu.[1] Abi dzimumi izskatās vienādi.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunkaledonijas vārna mājo vecos, lielos mežos, kuros aug lieli koki un kuros ir daudz kritušie koki, bet to var sastapt arī savannā.[1]

Tā spēj izgatavot un izdomāt jaunus darba rīkus, lai veiksmīgāk iegūtu barību. Lietojot dažādus materiālus, tā pagatavo āķus un dzeloņus. Tā meklē zarus un vicas, lai no dziļākām mizu un koku šķirbām izslaucītu paslēpušos kukaiņus. Ja zars nav piemērots kukaiņu izvilkšanai no slēptuves, vārna sameklē metāla stiepli, lai pagatavotu āķi. Koka zaram tā norauj lapas un izveido tam vajadzīgo formu, piemēram, vienu galu smailu, otru platu un plakanu. Jaunkaledonijas vārna var aizsniegt jebko jebkurā vietā, radot katrai vajadzībai citu instrumentu. Šauram caurumam tā gatavo cita veida uzrķīti kā šauram stūrim, kurā kukainis ir ielīdis. Jaunkaledonijas vārna spēj iegūt visdažādāko barību, demonstrējot neticamu izdomu tās iegūšanai.[1]

Tā ir ļoti laba lidotāja, un spēj ķert kukaiņus lidojumā. Arī no saviem ienaidniekiem plēsīgajiem putniem tā veikli izbēg lidojot starp kokiem un to zariem. Koku ēnā, pateicoties savam melnajam apspalvojumam, tā kļūst gandrīz neredzama.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunkaledonijas vārna ir visēdāja. Tā barojas gan ar lidojošiem, gan rāpojošiem kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, olām un putnēniem, riekstiem un sēklām. Gliemjus tā paceļ augstu gaisā un met pret cietu virsmu, tādējādi salaužot to cietos vākus. Jaunkaledonijas vārna barību dodas meklēt pa pāriem vai grupās, kurās var būt līdz 30 putniem.[1]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunkaledonijas vārna ligzdo no oktobra līdz februārim. Ligzdu tā būvē augstu kokā 3 - 10 metrus no zemes. Ligzdai ir dubulta konstrukcija, vispirms no zariem tiek sakrauta bieza platforma, bet uz tās no vijīgām klūdziņām izvīta bļodas formas ligzda. Dējumā parasti ir 1 - 2 olas. Tās ir zilas ar tumšiem raibumiņiem. Olas perē abi vecāki, kā arī putnēnus baro abi vecāki. Tie tiek baroti un apmācīti iegūt barību vēl 4 - 5 mēnešus pēc izlidošanas no ligzdas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]