Virbu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jaunpagasta ciems)
Virbu pagasts
Virbu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Talsu novads
Centrs: Jaunpagasts
Kopējā platība:[1] 39,8 km2
 • Sauszeme: 39,1 km2
 • Ūdens: 0,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 720
Blīvums (2023): 18,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Neuwacken
krievu: Нейвакенская
Virbu pagasts Vikikrātuvē

Virbu pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Stendes pilsētu, Abavas, Lībagu, Strazdes pagastiem un Tukuma novada Kandavas pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūjas ezers

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Virbu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Eņģeļu muiža (Gut Engelzeem, Eņģeļciems), Neivakenes muiža (Gut Neuwakken, Brūzis), Sknābes muiža (Gut Sknaben). Vēsturiskās Virbu (Gut Groß-Wirben) un Mazvirbu (Gut Klein-Wirben) muižas mūsdienās atrodas Abavas pagastā.

Pagasts (līdz 1925. gadam Jaunpagasta pagasts) izveidots 1870. vai 1880. gadā, apvienojot Lielvirbu, Mazvirbu, Rinkules, Štempeļmuižas, Eņģeļmuižas un Veģu muižu pagastus. 1935. gadā tā platība bija 96,5 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Virbu un Jaunpagasta ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Virbu ciemu 1956. gadā pievienoja Sabiles pilsētai kā lauku teritoriju. 1974. gadā Jaunpagasta ciemam pievienoja Strazdes ciemu un pārdēvēja par Virbu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā Strazdes pagasts atdalījās atsevišķā pašvaldībā.[4] 2009. gadā Virbu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 000—    
19591 357+35.7%
GadsIedz.±%
19651 325−2.4%
20001 078−18.6%
GadsIedz.±%
2011875−18.8%
2021717−18.1%

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virbu pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[5]
Latvieši (553)
  
77.0%
Krievi (106)
  
14.8%
Cita un neizvēlēta (59)
  
8.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpagasts (pagasta centrs), Lēdas, Dārzciems, Brūzis, Eņģeļciems un Ezerciems.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.