Jeņiseja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jeņiseja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Veidne:Valsts dati Krievijas Federācija  Jeņiseja krievu: Енисей
Valsts karogs: Krievija  Jonesi evenku: Ионэсси
Jeņiseja
Jeņiseja
Jeņisejas baseins
Jeņisejas baseins
Izteka Kizila (Mazās un Lielās Jeņisejas sateka)
Ieteka Karas jūra
Baseina valstis Karogs: Mongolija Mongolija
Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 5539 (3445) km 
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 19 800 m³/s 
Baseina platība 2 580 000 km² 
Galvenās pietekas Abakana, Angara, Podkamennaja Tunguska, Lejastunguska

Jeņiseja ir liela Sibīrijas upe Krievijas Federācijas vidienē. Upes nosaukums nācis no senkirgīzu valodas vārda «Эне-Сай» — mātes upe, vai no evenku valodas vārda «Ионэсси» — liels ūdens. Upe ietek Karas jūrā.

Jeņiseja ir viena no pasaules garākajām upēm - upes garums no vietas, kur satek Lielā Jeņiseja un Mazā Jeņiseja, ir 3487 km, no Mazās Jeņisejas iztekas vietas - 4102 km, bet no Lielās Jeņisejas iztekas vietas - 4092 km. Vieta, kur satek Mazā un Lielā Jeņiseja, pie Kizilas, tiek uzskatīta par Āzijas ģeogrāfisko centru. Upes vidējā caurtece ir 19 800 m3/s, bet gada notece ir 624 km3. Pēc gada noteces Jeņiseja ieņem 1. vietu Krievijā. Pēc baseina platības (2 580 000 km2) Jeņiseja ieņem 2. vietu Sibīrijā pēc Obas un 7. vietu pasaulē.

Tecējums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jeņiseja sākas Kizilas pilsētā, satekot Mazajai Jeņisejai un Lielajai Jeņisejai. Tivas Republikā Jeņiseja tek rietumu virzienā, pamazām veicot pagriezienu ziemeļu virzienā. Krasnojarskas novada teritorijā upe met cilpas un tek ziemeļu virzienā. Pēc Ziemeļu polārā loka Jeņiseja tek pa Taimiras autonomā apvidus teritoriju. Pēc Dudinkas upe krietni paplašinās (līdz 20 km) un netālu no Diksonas (293 km) tā ietek Karas jūras Jeņisejas līcī.

Lielākās pietekas ir Abakana, Angara, Podkamennaja Tunguska, Lejastunguska u.c.