Jelgava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
—  Republikas pilsēta  —
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Flag of Jelgava
Karogs
Jelgava
Ģerbonis
Jelgava
Red pog.png
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 - Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS)
Platība [1]
 - Kopējā 60,1 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[2]
 - kopā 62 447
 - blīvums 1 039,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa: www.jelgava.lv

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13. gadsimta vidus, kad Livonijas ordenis šeit uz Lielupes salas Upmales zemē uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve. 2014. gada 1. jūlijā bija 62 447 iedzīvotāji.[2]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vāciski: Mitau, lietuviski arī Mintauja). Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava".

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[3] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots alnis. 1579. gadā ģerbonis tiek papildināts ar Polijas karaļa Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietots viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā. 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).

Jelgava ir izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližans un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils-Jelgava-Tukums-Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Vācu armija Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava — pilsēta, kur ikvienam pieejama plaša kultūras norišu daudzveidība, kur jelgavniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāts plašs un kvalitatīvs pašvaldības kultūras pasākumu un notikumu klāsts.

Svētki — Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas Kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Muzeji:

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

Vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs

Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes"

Latvijas dzelzceļa muzejs, Jelgavas ekspozīcija

Psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs

Ugunsdzēsības ekspozīcija

Bibliotēkas:

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Akadēmijas ielā 26

Bibliotēka "Pārlielupe", Loka maģistrāle 17

Miezītes bibliotēka, Dobeles šoseja 100

Bērnu bibliotēka "Zinītis", Lielā iela 15

Kultūrvēstures objekti:

Jelgavas pils, Lielā iela 2

Akademia Petrina, Akadēmijas 10

Vecpilsēta

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, Akadēmijas 1

Sv. Annas baznīca, Lielā 22a

Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle, Katoļu iela 11

Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle, Raiņa 5

Svētā Jāņa baznīca, Jāņa iela 1

Baptistu baznīca, Mātera 54

Mīlestības aleja, Dobeles šosejas malā

"Villa Medem", Uzvaras parka teritorijā

Valdekas pils, Rīgas 22

Jelgavas stacija, Stacijas 1

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta kompleksi

Zemgales Olimpiskais centrs, Kronvalda ielā 24. Sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, sporta laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, telpas komercpasākumiem, kafejnīca

Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale", Rīgas ielā 11. Hokejs, slidošana, slidu noma. Boulings. Tenisa korti. Viesnīca, konferenču zāle. Sauna ar atpūtas telpu 10pers.

Jelgavas Tenisa centrs, Lietuvas šosejā 68a. Tenisa nodarbības ar treneri (darbojas tenisa inventāra veikals un noma)

Jelgavas pilsētas sporta nams, Raiņa ielā 6. Cīņas sports treneru vadībā, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika, nodarbības trenažieru zālē trenera vadībā, sporta spēļu zāles noma

Jelgavas pilsētas sporta halle, Mātera ielā 44a. Nodarbības kvalificētu treneru vadībā trenažieru zālē, aerobikas zālē, sporta spēļu zāle

LLU sporta nams, Raiņa ielā 1. Studentu sports, baseins

Sporta komplekss "Rullītis", Akas ceļā 1. Tehniskie sporta veidi

Pašvaldības sporta iestādes

Sporta servisa centrs (SSC), Raiņa ielā 6. Darbība: sporta pasākumu, sacensību, organizācija; pašvaldības sporta iestāžu, pilsētā darbojošos sporta klubu un apvienību darbības koordinācija; pašvaldības sporta bāzu apsaimniekošana un investīciju piesaiste to attīstīšanā un paplašināšanā.

Zemgales Olimpiskais centrs, Kronvalda ielā 24. Sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, sporta laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, telpas komercpasākumiem, kafejnīca.

Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (BJSS), Lapskalna ielā 18b. Vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošanas un kanoe airēšana, airēšana, džudo, šahs.

Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (JSPS), Raiņa ielā 1.

Jelgavas Ledus sporta skola.

Jelgavā ir bendija klubs.[5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2014. gada 1. jūlijā pilsētā bija 62 447 iedzīvotāji.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1450 ap 1000
1642 ap 3000
1757 9 948
1897 35 131
1914 45 700
1925 28 321
1935 34 099
1943 30 809
1945 15 800
1959 36 270
1979 67 333
1989 74 105
1997 70 962
2007 66 051
2010 65 106
2012 63 534
2014 62 572


Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2014. gadā[6]
Latvieši (36 416)
  
58.2%
Krievi (17 082)
  
27.3%
Baltkrievi (3566)
  
5.7%
Ukraiņi (1564)
  
2.5%
Poļi (1188)
  
1.9%
Romi (1032)
  
1.0%
Lietuvieši (625)
  
1.5%
Cita tautība (1188)
  
1.9%

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  3. Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
  4. Pilsētas ģerbonis. Jelgava.lv. Atjaunināts: 2012. gada 20. aprīlī.
  5. Bendijs — ātrākā spēle uz ledus
  6. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
  7. http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti--statistika/index.php?cmd=get&cid=52223 pp. 32–34

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]