Jelgava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jelgava | |||
| — Republikas pilsēta — | |||
| Jelgavas centrālā daļa | |||
|
|||
|
Jelgava
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Pilsētas tiesības | kopš 1573. gada | ||
| Citi nosaukumi |
vācu: Mitau poļu: Mitawa lietuviešu: Mintauja krievu: Митава |
||
| Administrācija | |||
| - Domes priekšsēdētājs | Andris Rāviņš (ZZS) | ||
| Platība [1] | |||
| - Kopējā | 60,1 km² | ||
| Iedzīvotāji (01.01.2012.)[2] | |||
| - kopā | 63 534 | ||
| - blīvums | 1 057,1/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-30(01-18) | ||
| Mājaslapa: www.jelgava.lv | |||
Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13. gadsimta vidus, kad Livonijas ordenis šeit uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve.
Satura rādītājs |
Nosaukums [izmainīt šo sadaļu]
Senākais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vāciski Mitau, lietuviski arī Mintauja). Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava".
Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot J. Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda "jālgab", kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds "jālgab" lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa, "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā - Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[3] kā arī Jaunjelgava.
Ģerbonis [izmainīt šo sadaļu]
Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots alnis. 1579. gadā ģerbonis tiek papildināts ar Polijas karaļa Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietots viļņota josla, kā LPSR karogā. 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[4]
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Jelgava ir izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta, vēlāk Kurzemes guberņas administratīvais centrs.
Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas [izmainīt šo sadaļu]
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2012. gada 1. janvārī pilsētā bija 63 534 iedzīvotāji.[2]
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas | |
|---|---|
| Gads | Iedz. |
| 1450 | ap 1000 |
| 1642 | ap 3000 |
| 1757 | 9 948 |
| 1897 | 35 131 |
| 1914 | 45 700 |
| 1925 | 28 321 |
| 1935 | 34 099 |
| 1943 | 30 809 |
| 1945 | 15 800 |
| 1959 | 36 270 |
| 1979 | 67 333 |
| 1989 | 74 105 |
| 1997 | 70 962 |
| 2007 | 66 051 |
| 2010 | 65 106 |
| 2012[2] | 63 534 |
Nacionālais sastāvs [izmainīt šo sadaļu]
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
|
Teksts var radīt nepareizu priekšstatu par raksta tematu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. |
Jelgavā dzimuši:
- Frīdrihs Ketlers (1569—1642) — Kurzemes hercogs
- Vilhelms Ketlers (1574—1640) — Kurzemes hercogs
- Pēteris Bīrons (1724—1800) — Kurzemes hercogs
- Firhtegots Lēberehts fon Nordenflikts (Fürchtegott Leberecht von Nordenflycht; 1752—1815) — kalnrūpniecības inženieris
- Johans Heinrihs Baumanis (1753—1832) — gleznotājs
- Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (Casimir Ulrich Boehlendorff; 1771—1825) — rakstnieks
- Vilhelmīne fon Zagana (Wilhelmine von Sagan; 1781—1839) — augstmane
- Kārlis Eihvalds (Karl Eichwald; 1795—1876) — ģeologs
- Eduards Totlēbens (1818—1884) — militārais inženieris
- Aleksandrs Faltins (Alexander Faltin; 1819—1899) — jurists, politiķis
- Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein; 1826—1907) — lingvists, folklorists un teologs
- Jūlija fon Hausmane (Julie von Hausmann; 1826—1901) — rakstniece
- Ādolfs Alunāns (1848—1912) — "latviešu teātra tēvs"
- Johans Valters (1869—1932) — gleznotājs
- Pauls Šīmanis (1876—1944) — politiķis
- Mamerts Stankevičs (Mamert Stankiewicz; 1889—1939) — poļu jūrnieks
- Žanis Lipke (1900—1987) — ebreju glābējs
- Arturs Apinis (1904—1975) — grafiķis
- Peters fon der Ostenzakens (Peter von der Osten-Sacken; 1909—2008) — astronoms
- Voldemārs Fridrihs Gothards (1929) — čekists
- Jānis Lūsis (1939) — šķēpa metējs
- Maija Tabaka (1939) — māksliniece
- Nora Bumbiere (1947—1994) — dziedātāja
- Inese Vaidere (1952) — politiķe
- Aigars Vilims (1955) — aktieris
- Einars Repše (1961) — politiķis
- Renārs Kaupers (1974) — mūziķis
- Artūrs Skrastiņš (1974) — aktieris
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 1. sējums, Rīga: Izdevniecība "Zinātne", 703. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
- ↑ Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
- ↑ Pilsētas ģerbonis. Jelgava.lv. Atjaunināts: 2012. gada 20. aprīlī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Jelgavas pilsētas pašvaldības portāls
- Jelgavas ielas
- Lielinieku laiki Jelgavā (Daudz vecu Jelgavas skatu)
- Laikraksts "Zemgales Ziņas"
- Laikraksts "Jelgavas Vēstnesis"
- Laikraksts "Jelgavniekiem.lv"
|
||||||||
|
||||||||
|
|||||||||||