Jelgava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
—  Republikas pilsēta  —
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Flag of Jelgava
Karogs
Jelgava
Ģerbonis
Jelgava
Red pog.png
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 - Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS)
Platība [1]
 - Kopējā 60,1 km²
Iedzīvotāji (01.01.2014.)[2]
 - kopā 62 572
 - blīvums 1 041,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa: www.jelgava.lv

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13. gadsimta vidus, kad Livonijas ordenis šeit uz Lielupes salas Upmales zemē uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve. 2014. gada 1. janvārī bija 62 572 iedzīvotāji.[2]

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vāciski: Mitau, lietuviski arī Mintauja). Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir „Jelgava”.

Nosaukums „Jelgava” visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu „pilsēta”. Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot J. Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda „jālgab”, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds „jālgab” lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda „jelgava”. Pēc biežāk paustā viedokļa, „jelgava” apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam „pilsēta”, kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar „jelgavu” saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[3] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots alnis. 1579. gadā ģerbonis tiek papildināts ar Polijas karaļa Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietots viļņota josla, kā LPSR karogā. 2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: „Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)”.[4]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840).

Jelgava ir izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. 1812. gada kara laikā Jelgavu okupēja Napoleona armija. Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga-Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava-Tērvete (1837), Jelgava-Šauļi (1839) un Jelgava-Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližans un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils-Jelgava-Tukums-Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī. Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu armijas grupu "Ziemeļi". Vācu armija Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā ir bendija klubs.[5]

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2014. gada 1. janvārī pilsētā bija 62 572 iedzīvotāji.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1450 ap 1000
1642 ap 3000
1757 9 948
1897 35 131
1914 45 700
1925 28 321
1935 34 099
1943 30 809
1945 15 800
1959 36 270
1979 67 333
1989 74 105
1997 70 962
2007 66 051
2010 65 106
2012 63 534
2014 62 572


Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jelgavā 2014. gadā[6]
Latvieši (36 416)
  
58.2%
Krievi (17 082)
  
27.3%
Baltkrievi (3566)
  
5.7%
Ukraiņi (1564)
  
2.5%
Poļi (1188)
  
1.9%
Romi (1032)
  
1.0%
Lietuvieši (625)
  
1.5%
Cita tautība (1188)
  
1.9%

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavai ir ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).
  3. Konstantīns Karulis, „Latviešu etimoloģijas vārdnīca”, Rīga, Avots 2001, šķirklis „pilsēta”
  4. Pilsētas ģerbonis. Jelgava.lv. Atjaunināts: 2012. gada 20. aprīlī.
  5. Bendijs – ātrākā spēle uz ledus
  6. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
  7. http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti--statistika/index.php?cmd=get&cid=52223 pp. 32–34

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]