Jelgavas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jelgavas pils mūsdienās.

Jelgavas pils ir pils Jelgavā. Atrodas autoceļa Rīga-Jelgava labajā pusē uz šauras pussalas starp Lielupi un tās atteku Driksnu. Slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700-1771) celtā pils ir viena no nedaudzajām Kurzemes - Zemgales hercogistes (1562-1772) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās pilsētas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras).
Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva).

Vecā Jelgavas pils[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa Jelgavas komtura koka pils, kas 1265. gadā tika uzcelta uz Garās salas Lielupē. Vecā pils bija krietni mazāka par tagadējo un bija izvietota mūsdienu pils pagalma vietā. Tās platums bijis 30 metru un garums 35—36 metri, katrā stūrī atradies sargtornis. Pils bija viegli sasniedzama no Rīgas pa Lielupes ūdensceļu. Tās celšanai bija divi iemesli - būt par atbalsta punktu tālākai zemgaļu pakļaušanai un neļaut zemgaļiem izmantot Mežotnes ostu.[1] 1345. gada ziemā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē un viņu vadītais karaspēks aplenca Jelgavas pili. Pils aplenkuma laikā leiši koka pili nodedzināja kopā ar 7 ordeņa brāļiem un 600 zemgaļiem, izglābās vienīgi divi ordeņa brāļi, viens priesteris un 16 zemgaļi. 14. gadsimta 2. ceturksnī koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils. Zināms, ka 1451. gadā pilī bijuši 10 lielgabali un 5 svina ložu šautenes, zirgs un bruņas bija tikai komturam.

Hercogs Gothards par savu rezidenci izvēlējās Rīgas pili, tomēr drīz vien izlēma veidot jaunu pārvaldes centru Jelgavā, kas bija iepriekšējam varas centram Rīgai tuvākā jaunās hercogistes pils stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa. 1622. gada novembrī Poļu-zviedru kara laikā Jelgavas pilī tika noslēgts Jelgavas pamiers, pils cieta karadarbībā 1621., 1622. un 1625. gadā. 1658. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Jelgavas pili ieņēma un izpostīja zviedru karavīri, kas saņēma gūstā hercogu Jēkabu un līdz 1660. gadam viņš atradās gūstā Ingrijā. Tika konfiscēts hercoga arhīvs, kuru zviedriem vēlāk atņēma krievi. Kara laikā Jelgavas pils bija tā nopostīta, ka hercoga sēdeklis tika īslaicīgi pārcelts uz Grobiņas pili. 1718.—1722. gadā hercogienei Annai tika uzcelta jauna pils tagadējās Academia Petrina ēkas vietā un vecā viduslaiku pils palika neapdzīvota. Veco ordeņa pili uzspridzināja 1738. gadā, kad ar Ernsta Johana Bīrona pavēli sāka celt mūsdienās redzamo Jelgavas pili.

Jaunās pils būve (1738-1772)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējās pils vēsture aizsākās 1738. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) - Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celtniecība norisinājās divos posmos: 1738.-1740.g. un 1763.-1772.g. 1740. gada rudenī visi trīs pils korpusi bija uzmūrēti un centrālajiem jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. g. 20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgā, piļu celtniecībā.

Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam. 1788. gadā nodega pils Ziemeļu korpuss un puse no centrālā korpusa.

Francijas karaļa rezidence (1798-1800, 1804-1807)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1798. gada martā pēc Krievijas imperatora lūguma Jelgavas pilī apmetās Francijas karalis Ludviķis XVIII ar galmu, bet, mainoties politiskajai situācijai, 1800. gada beigās franču emigranti bija spiesti Krieviju atstāt. Otro reizi Francijas karalis inkognitoLilles grāfs uzturējās pilī no 1804. gada beigām līdz 1807. gada rudenim. 1805. gadā Ziemeļu korpuss izdega atkārtoti.

Kurzemes gubernatora rezidence (1795-1798, 1807-1915)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas pils līdz 1915. gadam.

1795. gadā Kurzemes - Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijas teritorijā kā Kurzemes guberņa. Pilī izveidoja gubernatora rezidenci un izvietoja guberņas administratīvās iestādes. 1812. gadā pilī īslaicīgi iekārtojās Napoleonam pakļautās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes valdība ar grāfu Mēdemu priekšgalā. Pēc kara pilī atkal iekārtojās Kurzemes gubernators. 1816. gadā atkal izdega Ziemeļu korpuss. Līdz pat 1915. gadam pilī izvietojās guberņas administratīvais centrs.


Lauksaimniecības akadēmija/universitāte (no 1937)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas karavīri. Pēc Pirmā Pasaules kara nopostītā pils nonāca Latvijas valsts īpašumā. Pēc atjaunošanas darbu beigām 1937. gadā ēkā izvietoja Latvijas lauksaimniecības kameru un aizbūvēja Rietumu puses atvērumu ar jaunizveidojamās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (šobrīd LLU) laboratorijas korpusu.

Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva. Tā rezultātā šodien redzams tikai pils ārējais apveids, pēc 1963. gada rekonstrukcijas. Tagad pilī izvietota LLU administrācija un četras no deviņām Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēm.

Hercogu kapenes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt daļu no raksta un pievienot lapai Kurzemes hercogu kapenes .
Kurzemes hercogu sarkofāgi

Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu skvēra cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.

Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns, "Latvijas vēsture 1180-1290 Krusta kari", Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējie resursi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]