Jelgava

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jelgavas pilsēta)
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
Valstspilsēta
Jelgavas centrālā daļa
Jelgavas centrālā daļa
Karogs: Jelgava
Karogs
Ģerbonis: Jelgava
Ģerbonis
Logo: Jelgava
Logo
Jelgava (Latvija)
Jelgava
Jelgava
Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389Koordinātas: 56°38′54″N 23°42′50″E / 56.64833°N 23.71389°E / 56.64833; 23.71389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1573. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Mitau
poļu: Mitawa
lietuviešu: Mintauja
krievu: Митава
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS)
Platība[1]
 • Kopējā 60,6 km2
 • sauszeme 57,7 km2
 • ūdens 2,9 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 54 836
 • vieta 4
 • blīvums 951,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-30(01-18)
Mājaslapa www.jelgava.lv
Jelgava Vikikrātuvē

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. 13. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt krustnešu pili uz Garās salas Upmales zemē, lai izveidotu krusta karotāju atbalsta punktu cīņai ar zemgaļiem. Par Jelgavas dibināšanas brīdi tiek uzskatīta Mītavas pils uzcelšana 1265. gadā. Pilsētas tiesības Jelgava ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais Jelgavas nosaukums ir Mītava (latīņu: Mitovia, vācu: Mitau). Pēc vienas no hipotēzēm, šis ir latviskas izcelsmes vārds, kas saistīts ar vārdu 'mīt' jeb mainīt.[4] No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava"[nepieciešama atsauce].

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot Jāni Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda jālgab, kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds jālgab lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu. Ar "jelgavu" saistīti arī citi vietvārdi Latvijā — Jelgavas kalns (Turaidā, Kalncempjos), Jalgavas kalns (Sēlpilī), Jelgavkalns (Rencēnos), Jelgavkrasti (Liepupē),[5] kā arī Jaunjelgava.

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas ģerbonis

Jelgava savu ģerboni ieguva vienlaicīgi ar pilsētas tiesībām 1573. gadā, tajā bija attēlots staltbriedis, vēlāk alnis. 1579. gadā ģerboni papildināja ar Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija ģerboni. 1925. gada aprakstā ģerboņa dzīvnieks ir nosaukts par briedi, uz tā kakla ir vairodziņš ar Latvijas mazo ģerboni. Padomju laikā Latvijas mazā vairodziņa vietā ģerboņa apakšējā daļā bija novietota viļņota josla, kā Latvijas PSR karogā.

2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisija izmainīja Jelgavas ģerboņa aprakstu: "Purpura laukā aļņa galva dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)".[6]

2016. gada 13. decembrī tika apstiprināts Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis.[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jelgavas vēsture
Skats pāri Lielupei uz Jelgavas pili un pilsētu (J.L. Radecka akvarelis, 1840)
Jelgavas tirgus laukums ar rātsnamu (1890)
Jelgavas kopskats no Jāņa baznīcas torņa (1917)

Jelgava izveidojusies 13. gadsimtā ap krustnešu būvēto pili ar nosaukumu Mītava. Pilsētas tiesības Jelgavai ir no 1573. gada. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta. 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju jeb "Pētera akadēmiju" (Academia Petrina). Pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā 1795. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes guberņas pārvaldes centru. 1812. gada kara laikā pēc krievu atkāpšanās Jelgavu ieņēma Franču republikas sabiedrotā Prūsijas armija.[8] Pēc kara beigām Jelgava izveidojās par lielu satiksmes mezglu pie Krievijas Impērijas rietumu robežas. Pāri purviem un mežiem cauri Olainei izbūvēja lielceļu Rīga—Jelgava (1837), kas sazarojās lielceļos Jelgava—Tērvete (1837), Jelgava—Šauļi (1839) un Jelgava—Dobele (1849). Uz Rīgu regulāri sāka kursēt diližansi un Lielupes upju tvaikonis. 1868. gadā atklāja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju, ko tālāk izbūvēja līdz Mažeiķiem (1873), notika pilsētas industrializācija. 1895. gadā Jelgavā advokāta J. Čakstes vadībā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju Krustpils—Jelgava—Tukums—Ventspils.

Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas Bruņotie spēki Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī.

Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija pavērsa uzbrukumu no Šauļiem 1944. gada 28. jūlijā Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu Vērmahta karaspēka grupu "Ziemeļi". Vērmahts Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā Vērmahts no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās frontes zonā un tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara beigām pilsētu vairāku desmitu gadu laikā pilnīgi pārbūvēja.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava robežojas ar Ozolnieku un Valgundes pagastu ziemeļos, Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu austrumos, Platones un Svētes pagastu dienvidos, Glūdas un Līvbērzes pagastu rietumos. Jelgava atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā novietojumā, un pilsētas infrastruktūra ir izdevīga industriālajai attīstībai. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts, kurā krustojas sliežu celi austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienos. To šķērso autoceļš A8 Rīga-Meitene (apvedceļš iet pa pilsētas dienvidaustrumu dalu un ziemeļaustrumos no pilsētas), vecais autoceļa posms P100 iet caur Ozolniekiem līdz Dalbei. Jelgavā sākas autoceļi P93 uz Iecavu, P94 uz Codi, P95 uz Žagari, P97 uz Anneniekiem, P98 uz Tukumu un P99 uz Kalnciemu.[9]

Dabas ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielupe pie Jelgavas pils

Jelgava atrodas Zemgales līdzenumā, un tās vidējais augstums ir apmēram 4 m vjl., tikai dažās vietās tā paceļas nedaudz virs 5 m. Pilsētas dienvidu daļā sākas Rullu kalni - osa valnis, kura augstums sasniedz 18 m vjl., bet tā lielāko daļu tagad aizņem karjera ezers, jo osa grants izmantota ceļu būvei.[9] Izcelsmes ziņā Zemgales līdzenumam ir limnoglaciāls raksturs, jo tas veidojies uz ledāja kušanas ūdeņu lokālo baseinu nogulumiem. Pamatiežus veido augšdevona dolomīts un smilšakmens. Zem aluviālajiem nogulumiem sastopami Litorinas jūras un Baltijas ledus ezera nogulumi, kas sastāv no grants un oļiem. Pilsētas dienvidu daļā māla nogulumu slānis ir biezāks, bet ziemeļu daļā mazāks ar lielāku aleirītu un grants piejaukumu.

Jelgavas kopējā platība ir ~6030 ha, no kuriem 21% (1264 ha) aizņem meži un mežaparki. Pilsētas parku un skvēru kopplatība sasniedz 162 ha. Īpaši aizsargājamie biotopi Jelgavā aizņem 394 ha, no tiem plašākās teritorijas aizņem Palieņu zālāji (6459) (211,16 ha, 53,6%) un Upju straujteces un dabiski upju posmi (3260) (145,82, 37%), sastopamas arī Mēreni mitras pļavas (6510), Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270), Eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430), Sausi zālāji kaļķainās augsnēs (6210), Smiltāju zālāji (6120).

Atklātas ūdens platības Jelgavā aizņem 272 ha jeb 4,5% no pilsētas teritorijas. Lielākā ūdenstece ir Lielupe. Pilsētai cauri tek arī vairākas mazākas upes – Platone, Svēte, Driksa, bet pa pilsētas robežu – Iecava un Vircava.[10] Lielupes platums pilsētā ir 100-200 m, dziļums 3-8 m, vidējais ūdens līmenis 0,3 m vjl. Lejpus dzelzceļa tilta sākas 5 km garā Driksas atteka, kas atdala Pasta un Pils salu. Tās platums ir 50-100 m. Pavasara palos upes bieži iziet no krastiem, bet pali nav pārāk postoši, jo ūdens vienmērīgi izplūst pa plašo līdzenumu. Mālu karjeru vietā pilsētas austrumu malā ir Rosības dīķi, rietumu malā - Bemberu dīķi.[9]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimatiskie apstākļi Jelgavā ir mēreni kontinentāli, jo klimatu ietekmē Lielupes baseins un Rīgas līča tuvums.[10] Nokrišņu Jelgavā ir mazāk nekā citur Latvijā, jo tā atrodas rietumu vēju aizvējā aiz Kursas augstienēm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir jūlijā, bet vismazāk – martā.[11] Absolūtais gaisa mitrums mazāks par 30% ir vienu dienu gadā. Absolūtā gaisa mitruma maksimums ir novērojams jūnijā, bet minimums – februārī. Gadā ir 150-155 apmākušās dienas un 170-180 dienas ar atmosfēras nokrišņiem.

Ziemā temperatūra ir par dažiem grādiem augstāka nekā Latvijas austrumu daļā, bet zemāka nekā rietumu daļā, augustā šī starpība pilnīgi izzūd.[9] Jelgavas pilsētā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, savukārt visaukstākais gada mēnesis ir februāris.[11] Ziemā un vasarā vidējā gaisa temperatūra pilsētā, it sevišķi tās cieši apbūvētajā daļā, ir par 2–4°C augstāka nekā apkārtnē.[10] Visā novērojumu periodā visaugstākā gaisa temperatūra ir +36 ºC, kas novērota 1994. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra ir -34,9 ºC, kas reģistrēta 1985. gada 11. februārī. Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jelgavas pilsētā paaugstinājusies par 1,1 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 32,8 mm.[11]

Valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem, rietumiem. Vidējais vēja ātrums ir 6-7 m/s, bet 30-40 dienas gadā novērojams stiprs un brāzmains vējš – vairāk par 14 m/s.[10] Vējainākais mēnesis ir janvāris, un vējš pūš galvenokārt no dienvidiem. Normas periodā mierīgākais vējš ir augustā.[11]

Jelgava meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 10.7
(51.3)
13.5
(56.3)
19.7
(67.5)
27.4
(81.3)
30.0
(86)
32.8
(91)
36.0
(96.8)
33.7
(92.7)
30.1
(86.2)
23.4
(74.1)
17.0
(62.6)
11.6
(52.9)
36
(96.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −0.3
(31.5)
0.3
(32.5)
4.9
(40.8)
12.4
(54.3)
18.1
(64.6)
21.3
(70.3)
23.9
(75)
23.1
(73.6)
17.8
(64)
10.8
(51.4)
4.8
(40.6)
1.1
(34)
11.52
(52.72)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −2.7
(27.1)
−2.7
(27.1)
0.7
(33.3)
6.7
(44.1)
12.0
(53.6)
15.5
(59.9)
17.9
(64.2)
17.0
(62.6)
12.3
(54.1)
6.9
(44.4)
2.5
(36.5)
−0.9
(30.4)
7.1
(44.78)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −5.7
(21.7)
−6.2
(20.8)
−3.6
(25.5)
1.1
(34)
5.1
(41.2)
8.9
(48)
11.6
(52.9)
10.8
(51.4)
7.0
(44.6)
2.9
(37.2)
−0.1
(31.8)
−3.6
(25.5)
2.35
(36.22)
Zemākā temperatūra °C (°F) −34.5
(−30.1)
−34.9
(−30.8)
−30.1
(−22.2)
−14.2
(6.4)
−5.3
(22.5)
−1.1
(30)
2.8
(37)
0.3
(32.5)
−6.4
(20.5)
−10.1
(13.8)
−22.4
(−8.3)
−32.2
(−26)
−34.9
(−30.8)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 43.6
(1.717)
34.8
(1.37)
33.8
(1.331)
36.0
(1.417)
52.4
(2.063)
73.4
(2.89)
82.1
(3.232)
69.4
(2.732)
59.9
(2.358)
68.2
(2.685)
50.4
(1.984)
47.1
(1.854)
651.1
(25.633)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 13 10 11 8 9 11 11 11 11 13 13 14 135
Avots nr. 1: LVĢMC[12][13]
Avots nr. 2: NOAA (precipitation days 1981-2010)[14]

Apkaimes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgava ir sadalīta 21 apkaimēs jeb rajonos

  1. Būriņu dārzi ir maza, noslēgta apkaime abpus Būriņu ceļam. No pārējās Jelgavas Būriņu dārzus atdala Svētes upe. Ieliņas, kas atzarojas no Būriņu ceļa, bieži ir aizaugušas un šauras, ar mazdārziņiem un, pa laikam, arī savrupmājām.
  2. Cepļi Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi. Nosaukums vecās Latvijas laikā bija saglabājies Veccepļu māju nosaukumā. No tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp Lielupi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela.
  3. Cukurfabrika ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Tās galvenās ielas — Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.
  4. Dienvidu gals stiepjas gar Tērvetes ielu, tas izplešas dienvidu virzienā kā liels trijstūris. Platajā galā tas ietver lielu daļu meža. Ieliņas šeit ir retas un īsas ar savrupmājām un dārziņiem.
  5. Ģintermuiža ir mierīga un klusa apkaime, kuras vidū ir vecā Ģintermuižas slimnīca, bet apkārt guļ savrupmāju ielas. Apkaime atrodas starp Svēti, Miezīti, Atmodas ielu un dzelzceļu.
  6. Jaunais gals guļ puslokā ap Jelgavas vidu, bet tā robeža dienvidos ir Atmodas iela. Šī apkaime ir samērā jaunu savrupmāju nogabals.
  7. Langervalde atrodas starp dzelzceļa līniju un Jelgavas rietumu robežu. Apkaime ir vecā Langervaldes parka vietā, tāpēc lielāko tās daļu aizņem ar retām takām šķērsots mežs, gar ceļiem rindojas savrupmājas un dažviet gadās ražošanas apbūve.
  8. Lapskalns ir liela apkaime Jelgavas ziemeļos. Senāk apkaimes vidū ir bijušas vairākas muižas, arī Lapskalna muiža, kuras virzienā veda Lapskalna ceļš un Lapskalna iela (tātad nosaukums vienmēr ir bijis vienskaitlī). No laukiem par pilsētu Lapskalns ir kļuvis diezgan nesen, kad šeit ir izveidojušies blokmājas, savrupmājas, mazdārziņi, lidlauks, bet daļa apkaimes joprojām ir neapbūvēta.
  9. Lediņi ir vēl viena mazdārziņu apkaime, ko no Sieramuižas atdala šoseja un meži apbus tai. Te ir atrodams Jelgavas augstākais punts, Lediņu kalns, kas mūsdienās ir apaudzis ar kokiem. Lediņi pieslejas Jelgavas austrumu robežai — Vircavai.
  10. Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.
  11. Miezītes nosaukums ir cēlies no senās Miezītes saimniecības, kuras lauki kādreiz pletās šajā apkaimē. Tās ielas veido no Dobeles šosejas atzarojušies ceļi. Ziemeļos Miezītei ir Dobeles šoseja, bet dienvidos — Ģintermuiža un Būriņu dārzi, tās galvenā apbūve ir ģimeņu mājas.
  12. Ozolpils ir apkaime Jelgavas ziemeļos, aiz Lielupes un Loka maģistrāles. Ceļi šeit ir taisni un smilšaini, gar kuriem rindojas vecākas un jaunākas ģimenes mājas.
  13. Pogu laukus no pārējās Jelgavas divās pusēs atdala dzelzceļi, trešajā — Svēte. Retas ielas ar retām mājām liek šai apkaimei drīzāk atgādināt laukus, nevis pilsētu.
  14. Prospektu gals ir Jelgavas vizītkarte, vieta ar muzejiem un birojiem, kuru labprāt apskata iebraucēji. Apkaimes mugurkauls ir četri galvenie Jelgavas prospekti, kuri, neskatoties uz XX gadsimta postījumiem, vēl joprojām stiepjas taisni no ziemeļiem uz dienvidiem — Zemgales prospekts, Akadēmijas iela, J. Čakstes bulvāris, Pasta iela.
  15. RAF mikrorajons atrodas starp Rīgas ielu un Ozolpili. Nosaukums ir nācis no rūpnīcas RAF blokmāju rajona starp Pērnavas ielu un Loka maģistrāli. Tomēr šīs apkaimes (sarunvalodā tās nosaukums jau sen ir lokāms vārds "Rafs"[nepieciešama atsauce]), platība ir ļoti liela, tās galveno daļu veido Vecā ceļa ielu "baseins". Tā lielākā daļa ir ģimeņu mājas ar dārziem un arī sporta iestādes.
  16. Romas krogs guļ gar Romas ielu starp Lietuvas šoseju un Miera ielu ziemeļos. Šī apkaime pilnībā sastāv no savrupmājām haotiskā ielu tīklā.
  17. Salas Jelgavā ir divas — Pasta sala un Pilssala. Protams, galvenais apskates objekts te ir Jelgavas pils, bet pēdējā laikā arī pārējā apkaime ir pārveidojusies par iecienītu pastaigu un atpūtas vietu.
  18. Sieramuiža ir Jelgavas dienvidaustrumos, un no pārējās Jelgavas to atdala Platone. Kādreiz te bija Sieramuiža ar saviem laukiem, bet tagad mazdārziņi. Ielas šeit lielākoties ir taisnas un kārtīgas.
  19. Vecais gals sākas no Lielās ielas dienvidos un iet līdz Zvejnieku ielai un Satiksmes ielai ziemeļos. Ielu tīkls galvenokārt šeit ir veidojies senos laikos un nav daudz izmainījies līdz mūsdienām.
  20. Vidus Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela — Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.
  21. Viskaļi atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Būriņu dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi.[15]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1450ap 1000—    
1642ap 3000—    
17579 948—    
18009 400−5.5%
184020 300+116.0%
186322 700+11.8%
188128 500+25.6%
189735 131+23.3%
191445 700+30.1%
192528 321−38.0%
193534 099+20.4%
194330 809−9.6%
GadsIedz.±%
194515 800−48.7%
195936 270+129.6%
197055 297+52.5%
197967 333+21.8%
198974 105+10.1%
199770 962−4.2%
200063 652−10.3%
200766 051+3.8%
201257 682−12.7%
201656 221−2.5%
202055 551−1.2%
202354 836−1.3%

Pēc Jelgavas nokļūšanas Krievijas Impērijas sastāvā pirmajos gados iedzīvotāju skaits pieauga gausi. 1802. gadā bija 9 400 iedzīvotāju. 1863. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 22 735, no kuriem 40,9% bija vācieši, 24,1% ebreji, 21,9% latvieši un 11,4% krievi. Latviešu skaits no 3321 cilvēkiem 1843. gadā 20 gados pieauga līdz 4949.

Impulsus uzplaukumam Jelgava ieguva 19. gadsimta 70. gados, kad tika atklātas vairākas dzelzceļa līnijas un atcelti zemnieku pārvietošanās ierobežojumi. Šis uzplaukuma laikmets turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam. 1897. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija 35 131 (to skaitā 16 053 jeb 46% latviešu, 27% vāciešu, 12%, krievu, 9% ebreju). 1914. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 45 000.

Pēc miera noslēgšanas ar Krieviju 1920. gadā no turienes atgriezās daudz jelgavnieku, tomēr 1920. gadā Jelgavā bija tikai 19 364 iedzīvotāji. Pirmās neatkarības laikā pilsētā strauji pieauga latviešu īpatsvars, un 1935. gadā latvieši sastādīja 78,9% no iedzīvotāju kopskaita; vāciešu skaits no 12,4% 1920. gadā bija samazinājies līdz 6,8%, ebreju no 7,8% uz 5,9%; krievi sastādīja 4,2%, poļi 1,8%, lietuvieši 1,7%.[16]

Jelgavas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[17]
Latvieši (33 797)
  
62%
Krievi (13 271)
  
24%
Baltkrievi (2 585)
  
5%
Ukraiņi (1 840)
  
3%
Poļi (876)
  
2%
Lietuvieši (737)
  
1%
Romi (366)
  
1%
Cita un neizvēlēta (1 364)
  
3%

Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta, tāpēc iedzīvotāju skaits strauji samazinājās. Padomju okupācijas gados iedzīvotāju skaits pieckāršojās un krievu īpatsvars palielinājās.[9]

Tagad Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, un 2021. gada sākumā pilsētā dzīvoja 55 336 iedzīvotāji. Tāpat kā Latvijā kopumā, arī Jelgavā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Latvijā kopumā iedzīvotāju skaits piecu gadu laikā kopš 2015. gada ir samazinājies par 4,7%, Jelgavas valstspilsētā – par 3,2% jeb 1844 iedzīvotājiem. Nedaudz labvēlīgākas demogrāfiskās attīstības tendences, salīdzinot ar valsti, skaidrojamas ar pievilcīgu dzīvesvidi un galvaspilsētas tuvumu.  2021. gada sākumā Jelgavas valstspilsētas iedzīvotāju vidējais vecums bija 41 gads, bet apdzīvojuma blīvums bija 960 cilvēki uz kvadrātkilometru (cilv./km²), kas bija septītais rādītājs starp 9 valstspilsētām.[18]

Jelgava ir studentu pilsēta, jo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē mācās vairāk nekā 9000 studentu.[19]

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[20]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus skulptūru festivāls

Jelgavā regulāri notiek starptautisks Ledus skulptūru festivāls, Studentu folkfestivāls, Lieldienu pastaiga, Latvijas Stādu dienas, Uzņēmēju dienas, Jelgavas pilsētas svētki, Vasaras saulgrieži Jelgavā, zāļu tirgus, Starptautiskā kaķu izstāde "Jelgavas kaķis", Sporta diena, Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, Vispārējie Latvijas piena, maizes un medus svētki un Piena paku laivu regate, Mācību gada sākums, Metāla svētki, Azemitologa svētki, Rudens gadatirgus "Miķeļdienu gaidot", Latvijas Amatierteātru festivāls "No aktiera nāk joki", Studentu dienas, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības, Gada nogales svētki.

Pilsētā darbojas šādi muzeji: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, vēstures ekspozīcijas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes muzejs, Rundāles pils muzeja ekspozīcija Jelgavas pilī "Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes", Latvijas dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija, psihiatriskās slimnīcas "Ģintermuiža" muzejs, Ugunsdzēsības ekspozīcija. Bibliotēkas: Jelgavas pilsētas bibliotēka (Akadēmijas ielā 26), Pārlielupes bibliotēka (Loka maģistrāle 17), Miezītes bibliotēka (Dobeles šoseja 100), bērnu bibliotēka "Zinītis" (Lielā iela 15).

Apskatāmi šādi kultūrvēsturiski objekti: Jelgavas pils (Lielā iela 2), viesnīca "Jelgava" (Lielā iela 6), Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Akadēmijas iela 10), Jelgavas vecpilsēta, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis (Akadēmijas iela 1), Svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a), Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle (Katoļu iela 11), Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle (Raiņa iela 5), Svētā Jāņa baznīca (Jāņa iela 1), Jelgavas baptistu baznīca (Mātera iela 54), Mīlestības aleja (Dobeles šosejas malā), Villa Medem (Uzvaras parka teritorijā), Valdekas pils (Rīgas iela 22), Jelgavas stacija (Stacijas iela 1).

Zaļās teritorijas un parki: Jelgavas pils parks, Stacijas parks, Raiņa parks, Hercoga Jēkaba laukums, Skvērs Mātera ielā, Alunāna parks, Svētbirze, Ozolpils parks, Valdekas parks, Ozolskvērs, Uzvaras parks, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas parks, Lielupes palienes pļavas, Langervaldes mežs, Grēbnera parks, mežs pie RAF dzīvojamā masīva, mežs pie Jelgavas apvedceļa.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales Olimpiskais centrs

Jelgavā atrodas vairāki sporta kompleksi: Zemgales Olimpiskais centrs (Kronvalda ielā 24), kurā ietilpst sporta spēļu halle, vieglatlētikas stadions, futbola laukumi, pludmales volejbols, BMX trase, trenažieru zāle, kafejnīca. Sporta un atpūtas komplekss "Zemgale" (Rīgas ielā 11), tajā ietilpst hokeja laukums, slidošana, boulings, tenisa korti, viesnīca, konferenču zāle, pirts ar atpūtas telpu. Jelgavas Tenisa centrs (Lietuvas šosejā 68a) ar tenisa inventāra veikalu un nomu. Jelgavas pilsētas sporta nams (Raiņa ielā 6), ietilpst cīņas sports, grupu sporta spēļu treniņu nodarbības, aerobika. Jelgavas pilsētas sporta halle (Mātera ielā 44a) ar sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm. LLU sporta nams (Raiņa ielā 1) ar baseinu studentu sportam. Sporta komplekss "Rullītis" (Akas ceļā 1) tehniskajiem sporta veidiem.

Sporta servisa centrs (Raiņa ielā 6) sporta pasākumu organizēšanai. Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skola (Lapskalna ielā 18b), novirzieni: vieglatlētika, futbols, basketbols, smaiļošana un kanoe airēšana, džudo, šahs. Jelgavas Specializētā peldēšanas skola (Raiņa ielā 1). Jelgavas Ledus sporta skola. Bendija klubs.[21]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  703. lpp.
  4. Laimute Balode, Ojārs Bušs. No Abavas līdz Zilupei. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 120. lpp. ISBN 978-9984-829-28-9
  5. Konstantīns Karulis, "Latviešu etimoloģijas vārdnīca", Rīga, Avots 2001, šķirklis "pilsēta"
  6. «Pilsētas ģerbonis». Jelgava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. decembrī. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  7. Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
  8. Nikolajs Ķaune. Vecā Jelgava. Rīga : Valters un Rapa, 1939, 55. lpp.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 Enviroprojekts. «Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2034. gadam un attīstības programmas 2023.-2029. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums», 2023.
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 «Jelgavas pilsēta :: Klimata portāls». klimats.meteo.lv. Skatīts: 2024-03-13.
  12. «Klimatisko normu dati» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-20.
  13. «Gaisa temperatūras rekordi» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-13. Skatīts: 2023-03-20.
  14. «World Meteorological Organization Climate Normals for 1981-2010» (en-us). National Oceanic and Atmospheric Administration. Skatīts: 2023-03-30.
  15. «Jelgavas apkaimes». jelgavas-ielas.lv. Skatīts: 2022-07-14.
  16. Hermanis Asaris. Latvijas pilsētas valsts 20 gados. Latvijas pilsētu savienība, 1938.
  17. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.
  18. «JELGAVAS VALSTSPILSĒTAS UN JELGAVAS NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2034. GADAM UN ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2023.-2029. GADAM. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS». 2023.
  19. «PĀRSKATS par Latvijas augstāko izglītību 2020. gadā». 2021.
  20. Par Jelgavu. Sadraudzības pilsētas
  21. Bendijs — ātrākā spēle uz ledus[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]