Jevgēnija Ļisicina
| Jevgēņija Ļisicina | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi | 1942. gada 11. novembrī |
| Izcelsmes vieta |
 Stupino, Krievija |
| Žanri | klasiskā mūzika, ērģeļmūzika |
| Nodarbošanās | mūziķe |
| Instrumenti | ērģeles |
Jevgēnija Ļisicina (krievu: Евгения Лисицына, dzimusi 1942. gada 11. novembrī Stupino, Krievijā) ir krievu izcelsmes Latvijas ērģelniece.
Dzīvsgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi 1942. gada 11. novembrī Stupino pilsētā Maskavas apgabalā. 1949. gadā viņas ģimene pārcēlās uz Urāliem, kur Jevgēnija pabeidza Sverdlovskas desmitgadīgo mūzikas skolu. Pēc mūzikas skolas pabeigšanas Jevgēnija iestājas Ļeņingradas konservatorijā profesora V. Nilsena klavierklasē. 1965. gadā Ļisicina pārcēlās uz Rīgu, lai mācītos ērģeļspēli pie profesora N.Vanadziņa Latvijas konservatorijā, kur arī pabeidza ērģeļspēles kursu, iegūstot par izcilām mācību sekmēm vienīgo konservatorijā Čaikovska vārdā nosaukto stipendiju.
Jau mācoties konservatorijā, Jevgēnija nospēlēja vairāk nekā 40 solokoncertu, gan uz Doma baznīcas ērģelēm, gan citās PSRS pilsētās. Doma baznīcā tika ierakstīta arī viņas pirmais mūzikas disks. Pēc 1968. gada Ļisicina kļuva par Latvijas Valsts filharmonijas solisti un darba gados nospēlēja vairāk kā 1000 solokoncertu, ierakstīja vairāk kā 20 ilgspēlējošo plašu ar klasisko mūziku un koncertēja Eiropas valstīs, ceļot Latvijas prestižu ārzemēs.
1968. gadā Jevgēnija Ļisicina piedalījās starptautiskajā Čurļoņa konkursā, kurā ieguva otro prēmiju un laureāta goda nosaukumu. 1989. gadā divas viņas plates ar J. S. Baha un A. Vivaldi ierakstiem Jevgēnijas Ļisicinas izpildījumā Padomju Savienības klasiskās mūzikas hitparādē ieguva 5. un 7. vietu starp 10 vispopulārākajiem hitiem.
1995. gadā Latvijas Republikas Saeima piešķīra Jevgēnijai Ļisicinai Latvijas pilsonību par sevišķiem nopelniem tās labā.[1] No 1999. līdz 2002. gadam Jevgēnija nospēlēja divus ļoti plašus ciklus. Viens no tiem bija veltīts Rīgas 800. gadadienai un ietvēra pilnus 17 koncertus, otrs bija veltīts viņas pasniedzējam profesoram N.Vanadziņam (viņa 110. gadadienā) un ietvēra 9 lielos monogrāfiskos koncertus.
2019. gadā Ļisicina pārcēlās uz dzīvi Dolgoprudnijas pilsētā Maskavas apgabalā.[2]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Ļisicina ieskaņojusi 25 skaņuplates un divus CD (franču ērģeļmūzikas programma, M. Rēgera darbu programma, visi divpadsmit G.F. Hendeļa ērģeļkoncerti, J.S. Baha Korāļprelūdiju albums trijās skaņuplatēs u.c.) Mākslinieces radošo interešu lokā ir arī dažādas neparastākas idejas un oriģināli veikumi: A. Vivaldi orķestra koncertu cikla "Gadalaiki" transkripcija ērģelēm, M. Musorgska klavierdarbu cikla "Izstādes gleznas" pārlikums ērģelēm un sitaminstrumentiem, dažādu autoru skaņdarbu pārlikumi klavierēm un ērģelēm.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|