Johanness Brāmss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Johaness Brāmss)
Johanness Brāmss
Johannes Brahms
Johanness Brāmss
Personīgā informācija
Dzimis 1833. gada 7. maijā
Hamburga
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1897. gada 3. aprīlī (63 gadi)
Vīne, Austroungārija
(Karogs: Austrija Austrija)
Dzīves vieta Hamburga, Vīne
Profesionālā informācija

Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā, miris 1897. gada 3. aprīlī) bija vācu romantisma laika komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms Baham un Bēthovenam.[1] Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilga periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzina. Atgriezies Vācijā, nodevās diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.

Novatorismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas

Tematika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Melodija vāciskā mentalitāte un ungāriskais. Tipiski romantiskās, dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
  • Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā tāpat kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju

Žanri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4 simfonijas
  • Vijoļkoncerts Re
  • 2 klavierkoncerti
  • Dubultkoncerts vijolei un čellam

Instrumentālā kamermūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klaviermūzika

Intermeco un kapričio

Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#

  • 2 rapsodijas (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
  • 3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
  • “Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
  • ”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
  • ”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.

Kameransambļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzvērtīgi Brāmsa simfoniskajiem opusiem, dziļi pēc satura. Dažkārt īpatnēji salikumi, piem., klavieru trio — klavieres, vijole, mežrags.

Vokāli simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vokālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Solodziesmas (~ 200)

Parāda gan vācisko, gan ungārisko. Raksta visā dzīves garumā. Vāciskā gaisotnē populārākās:

  • ”Šūpļa dziesma”
  • ”Veltīgā serenāde”
  • ”Vientulība laukā”

Ungāriskās:

  • Cikls ”Čigānu dziesmas” (8)
  • Spilgtākā ”Čardašs”

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]