Johans Albrehts fon Korfs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Albrehts fon Korfs
Johann Albrecht von Korff
Johans Albrehts fon Korfs
Personīgā informācija
Dzimis 1697. gada 30. novembrī
Reņģes (Rengenhofas) muiža, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad - Zebrenes pagasts, Dobeles novads)
Miris 1766. gada 7. aprīlī (68 gadi)
Kopenhāgena, Dānija
Nodarbošanās diplomāts, literāts

Johans Albrehts fon Korfs (vācu: Johann Albrecht von Korff; 16971766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un lielas personīgās bibliotēkas (ap 36 tūkstošiem grāmatu) izveidotājs.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Albrehts fon Korfs ir dzimis Reņģes (Rengenhofas) muižā (tagad - Zebrenes pagasts, Dobeles novads) 1697. gada 30. novembrī. Viņš ir cēlies no muižnieku Korfu dzimtas. Viņa tēvs Magnuss Ernests fon Korfs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks. [1]

Studēja Jēnas universitātē, pēc tam atgriezās dzimtenē un kļuva par hercogienes Annas Joanovnas galma kambarjunkuru. 1728. gadā Korfs tika nosūtīts uz Maskavu diplomātiskā misijā, lai vestu pārrunas par hercogienes pensijas palielināšanu. Kad Anna Romanova kļuva par Krievijas ķeizarieni, Korfs kļuva par Krievijas galma kambarjunkuru Pēterburgā un tika nosūtīts un Kurzemi vest diplomātiskas pārrunas par Bīrona dzimtas ierakstīšanu Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1731. gadā Korfs kļuva par Krievijas galma īsteno kambarkungu, 1732. gadā viņš tika no jauna sūtīts uz Jelgavu, lai landtāgā vestu pārrunas par Ernesta Johana Bīrona ievēlēšanu par Kurzemes un Zemgales hercogu.

Pēc sekmīgajām sarunām Ernests Johans Bīrons 1734. gada septembrī Korfu iecēla par Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidentu ("galveno komandieri"). Pēc viņa iniciatīvas uz Vācijas universitātēm tika nosūtīti 12 apdāvināti krievu jaunekļi, viņu vidū arī Mihails Lomonosovs. Pēc Korfa divkaujas ar baronu Mengdenu Ernests Johans Bīrons 1740. gada 27. martā atcēla viņu no Zinātņu akadēmijas vadīšanas un iecēla par Krievijas sūtni Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā. 1743.gada decembrī Korfs Kopenhāgenā nodibināja pirmo Dānijas brīvmūrnieku ložu „Svētais Martins”, vēlākais tās nosaukums - "Sv.Martins pie Ziemeļzvaigznes"(St. Martin zum Nordstern)[2]. 1746. gadā iecelts arī par ārkārtas vēstnieku Stokholmā, bet pēc diplomātiska skandāla izraidīts un 1748. gadā atgriezies Kopenhāgenā. 1749. gadā viņš bija viens no Dānijas un Norvēģijas Provinciālās ložas dibinātājiem. Kopenhāgenā atbalstījis Gotharda Frīdriha Stendera, vēlākā latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja, uzņemšanu brīvmūrniecībā. Pēc viņa ieteikuma ložas "Sv.Martins" brālis Johans Lotariuss fon Malcāns 1750. gadā nodibināja pirmās ložas Krievijas impērijā - "Klusēšanu" (Zur Verschwiegenheit) Pēterburgā un "Ziemeļzvaigzni" (Zum Nordstern) Rīgā.

Miris 68 gadu vecumā Kopenhāgenā 1766. gada 7. aprīlī.

Korfa bibliotēkas liktenis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdams neprecējies, J. A. fon Korfs lielāko daļu sava laika un finanšu ieguldīja grāmatu pirkšanā un krāšanā. Viņa kolekcija saturējusi daudzas vērtīgas grāmatas (kopskaitā ap 36 000), īpaši par Baltijas vēsturi. Tā kā viņam nebija tiešo mantinieku, pirms viņa nāves Krievijas ķeizariene Katrīna II esot atpirkusi viņa bibliotēku par 50 tūkstošiem rubļu. Kolekcija esot nokļuvusi Katrīnas II dēla Pāvila I (1754—1801), vēlāk viņa dēla Konstantīna Romanova (1779—1831) īpašumā. Daļu no Korfa bibliotēkas viņš pēc 1828. gada uzdāvinājis Somijas Ķeizariskajai Aleksandra universitātei Helsinkos, bet daļa nonākusi arī Tērbatas universitātē.

Apbalvojumi un pagodinājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Annas ordenis, I šķira (1743);
  • Sv. Aleksandra Ņevska ordenis (1743);
  • Krievijas galma slepenpadomnieks (1748);
  • Krievijas galma īstenais slepenpadomnieks (1762);
  • Sv. Andreja ordenis (1763).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]