Johans Augusts fon Štarks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Augusts fon Štarks
Johann August Freiherr von Starck
Johans Augusts Štarks luterāņu mācītāja tērpā
Johans Augusts Štarks luterāņu mācītāja tērpā
Personīgā informācija
Dzimis 1741. gada 24. oktobrī
Šverīne, Mēklenburgas - Šverīnes hercogiste
(Tagad Mēklenburga-Priekšpomerānija,Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1816. gada 3. martā (74 gadi)
Darmštate, Hesene
(Tagad Karogs: Vācija Vācija)

Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; 1741. 24. oktobris - 1816. 3. marts) bija teologs, filosofs, lingvists. Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781). Šajā periodā publicējis varākus slavenus darbus par salīdzinošo reliģiju vēsturi un brīvmūrniecību : "Geschichte der christlichen Kirche des ersten Jahrhunderts", "Freymüthige Betrachtungen über das Christenthum" un "Über den Zweck und Nutzen des Freymaurerordens".

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzimis Šverīnā luterāņu mācītāja ģimenē.
  • Studējis Getingā, kur uzņemts franču brīvmūrnieku militārajā ložā (1761).
  • Austrumu valodu skolotājs Sv.Pēterburgā (1763-65 un 1768-69).
  • Bibliotekārs „Bibliothèque royale” Austrumu rokrakstu nodaļā Parīzē (1765-66).
  • Izveidojis savu klerikālo sistēmu brīvmūrniecībā „Tempļa bruņinieku klerikāts”, kas balstīta uz slepeniem pirmskristiešu (eseniešu) aktiem, kurus Tempļa ordenim 11.gs. esot nodevuši Sīrijas kristieši.
  • Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” dibinātājs (1768-69) un prezidents (ordeņa vārds Archimedes ab Aquila fulva).
  • Teoloģijas profesors Karaļauču universitātē un ģenerālsuperintendants (1769-77).
  • Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781), diskutējis ar Johanu Georgu Hāmani, sauktu par "Ziemeļu magu" („Magus des Nordens”), kas tolaik strādājis par mājskolotāju Jelgavā, un ceļojošo brīnumdari Kaljostro, kas uzturējies Jelgavā 1779. un 1780. gadā.
  • Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1777-1781).
  • Štarka paraksts atrodams zem "1786. gada Lielās konstitūcijas" (Grosse Verfassungen vom Jahre 1786), kas tiek uzskatīta par Senā un akceptētā skotu rituāla pamatdokumentu. Bez viņa paraksta tur atrodami kopā ar Prūsijas karaļa Frīdriha II Lielā, fon Velnera (von Wöllner) un d’Esterno paraksti.
  • Galma mācītājs Darmštatē (1781-1816).

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • De Aeschylo et eius imprimis tragoedia ‘Prometheus vinctus’ inscripta est libellus. Göttingen, 1763.
  • Commentationum et observationum philologico-criticarum. Königsberg, 1769.
  • Antrittspredigt zum Hofpredigeramt. Königsberg, 1770.
  • Apologie des Ordens der Freymaurer / Von dem Bruder **** Mitgliede der ** Schottischen Loge zu P.*. Freimaurer [Anon.] Königsberg, 1770; Berlin, 1778.
  • Dissertatio inauguralis de usu antiquarum versionum Scripturae Sacrae interpretationis subsidio. Königsberg, 1773.
  • De tralatitiis et gentilismo in religionem christianam liber singularis. Königsberg, 1774.
  • Hephästion, Königsberg, 1775; 1776.
  • Antrittspredigt zum Oberhofpredigeramt. Königsberg, 1776.
  • Neujahrs- und Abschiedspredigt. Königsberg, 1777.
  • Geschichte der christlichen Kirche des ersten Jahrhunderts. Berlin and Leipzig, 1779-80.
  • Freymüthige Betrachtungen über das Christenthum [Anon.] Berlin, 1780; 1782.
  • Ueber den Zweck und Nutzen des Freymaurerordens [Anon.] Berlin, 1781.
  • Ueber die alten und neuen Mysterien. Berlin, 1782; 1817.
  • Versuch einer Geschichte des Arianismus. Berlin, 1783-85.
  • Saint Nicaise, oder eine Sammlung merkwürdiger maurerischer Briefe, für Freymaurer und die es nicht sind [Anon.] Frankfurt/Main, 1785.
  • Wahrhafte Begebenheiten einiger Brüder Freymaurer, die sich durch ein falsches Licht blenden ließen, und endlich zur wahren Erkenntniss gelangten. Von ihnen selbst in Briefen an ihre Freunde geschrieben (1786).
  • Ueber Krypto-Katholicismus, Proselytenmacherey, Jesuitismus, geheime Gesellschaften und besonders die ihm selbst von den Verfassern der Berliner Monatsschrift gemachte Beschuldigungen, mit Acten-Stücken belegt. Frankfurt/Main and Leipzig, 1787.
  • Auch Etwas, wider das Etwas der Frau von der Recke über des Oberhofprediger Starcks Vertheidigungsschrift. Leipzig, 1788.
  • Beleuchtung der letzten Anstrengung des herrn Kessler von Sprengseysen, seine verehrungswürdigen Obern, die Berliner und sich selbst vor aller Welt zu vertheidigen. Nebst einigen Erwägungen, das neue Betragen der Berliner betreffend. Leipzig, 1788.
  • Christian Nicolai Buchführers zu Bebenhausen in Schwaben. Wichtige Entdeckungen auf einer gelehrten Reise durch Deutschland, und aus Eifer für die christliche, vornehmlich evangelische Kirche durch den Druck bekannt gemacht [Anon.]. Dessau and Leipzig, 1788.
  • Dokumentirter Anti-Wehrt, nebst einer kurzen Abfertigung der drey Berliner und des Herrn Carl von Sacken. Frankfurt/Main and Leipzig, 1789.
  • Apologismus an das bessere Publikum. Halle and Leipzig, 1789.
  • Geschichte der Taufe und Taufgesinnten. Leipzig, 1789.
  • Der Triumph der Philosophie im achtzehnten Jahrhunderte [Anon.]. Frankfurt/Main, 1803.
  • Theoduls Gastmahl, oder über die Vereinigung der verschiedenen christlichen Religions Societäten [Anon.]. Frankfurt/Main, 1809; 1811; 1813; 1815; 1817.
  • Theoduls Briefwechsel. Seitenstück zu Theoduls Gastmahl [Anon.]. Frankfurt/Main, 1828.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pisanski, Georg Christoph. Entwurf einer preussischen Literargeschichte in vier Buchern: mit einer Notiz uber den Autor und sein Buch, ed. by Rudolf Philippi. Königsberg, 1886, S. 565, 570, 592, 596, 601, 637, 708. Pirmizdevums: Königsberg, 1790.
  • Strieder, Friedrich Wilhelm. Grundlage zu einer Hessischen Gelehrten- und Schriftstellergeschichte Kassel, 1806, Band 15, S. 225-37.
  • Konschel, Paul, Hamanns Gegner, der Kryptokatholik D. Johann August Starck, Oberhofprediger und Generalsuperintendent von Ostpreußen. Königsberg, 1912.
  • Telepneff, Boris. ‘J. A. Starck and his Rite of Spiritual Masonry’ in Transactions of the Quatuor Coronati Lodge. London, 1929, vol. 41, pp. 238-84.
  • Epstein, Klaus, The Genesis of German Conservatism. Princeton, 1966, pp. 506-17.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]