Johans Cerklass fon Tillī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johans Cerklass fon Tillī
Johan 't Serclaes van Tilly (nīderlandiešu)
Johann t’Serclaes von Tilly (vācu)
Johans Cerklass fon Tillī (Antonīsa van Deika darbs)
Johans Cerklass fon Tillī (Antonīsa van Deika darbs)
Personīgā informācija
Dzimis 1559. gada februārī
Tillī pils, Spāņu Nīderlande
(tagad Vilerlavila (Villers-la-Ville), Valonijas Brabante, Karogs: Beļģija Beļģija)
Miris 1632. gada 30. aprīlī
Ingolštate, Bavārija, Svētā Romas impērija
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālisimuss
Dienesta laiks 1574 — 1632
Valsts Spānija, Svētā Romas impērija, Bavārija
Kaujas darbība Nīderlandes revolūcija, Trīsdesmitgadu karš

Johans Certklass fon Tillī (vācu: Johann t’Serclaes von Tilly, nīderlandiešu: Johan 't Serclaes van Tilly; dzimis 1559. gada februārī, miris 1632. gada 30. aprīlī) bija Brabantes izcelsmes Katoļu līgas komandieris Trīsdesmitgadu kara laikā. Kopā ar Albrehtu Vallenšteinu bija viens no redzamākajiem katoļu puses karavadoņiem.

Dzimis Spāņu Nīderlandē (mūsdienu Beļģijā). Spāņu pusē piedalījās cīņās Nīderlandes revolūcijas laikā. Pēc tam kā algotnis Svētās Romas impērijas karaspēka sastāvā no 1600. līdz 1609. gadam karoja pret osmāņiem Ungārijā un Transilvānijā, kur ieguva feldmaršala pakāpi.

No 1610. līdz 1632. gadam bija Katoļu līgas militārais komandieris. Otrā Prāgas defenestrācija 1618. gadā izraisīja Trisdesmitgadu karu, un kara laikā Tillī izcīnīja vairākas būtiskas uzvaras pār protestantiem. Uzvarēja Bohēmijas protestantus Baltā Kalna kaujā 1620. gada 8. novembrī, vācu protestantus Mingolsheimas kaujā 1622. gada 27. aprīlī, Vimpfenes kaujā 1622. gada 6. maijā, Hehstas kaujā 1622. gada 20. jūnijā un Štatlones kaujā 1623. gada 6. augustā.

Šo protestantu sakāvju rezultātā karā iesaistījās Dānija, kuru Tillī sakāva Luteres kaujā 1626. gada 27. augustā. Dānijas sakāves rezultātā 1629. gada janvārī karā iestājās Zviedrija. 1631. gada maijā Tillī karaspēks ieņēma Magdeburgu, kura tolaik bija viena no ievērojamākajām Vācijas pilsētām. Tā tika pilnībā nopostīta un 3/4 no pilsētas iedzīvotājiem tika noslepkavoti. 1631. gada septembrī Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs sakāva Tillī Breitenfeldes kaujā, kas bija pirmā ievērojamā protestantu uzvara karā. 1632. gada 15. aprīlī Tillī tika ievainots cīņas Rainas kaujā pret Gustavu II Ādolfu, un pēc 15 dienām mira.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Johans Cerklass fon Tillī