Johans Frīdrihs Štefenhāgens
| ||||||||||||
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (vācu: Johann Friedrich Steffenhagen; 1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā. Nodibināja izdevniecību J. F. Steffenhagen und Sohn, kas pastāvēja līdz 1919. gadam.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Zviedru Pomerānijas tirgotāja ģimenē 1744. gada 4. martā Zāgārdā (Sagard) Rīgenes salā. 1762. gadā Štrālzundē ieguva ķirurga atestātu un pārcēlās uz dzīvi Kurzemes un Zemgales hercogistē, kur sāka strādāt par Jelgavas ķirurgu un bārddzini. No 1766. gada sāka mācīties par burtlici K. Lītkes spiestuvē. 1769. gadā apprecēja spiestuves īpašnieka atraitni un ieguva spiestuvi savā īpašumā. Kurzemes hercogs viņam apstiprināja galma grāmatu iespiedēja privilēģiju, 65 dālderu lielu algu un brīvu dzīvokli spiestuves namā. Sākumā spiestuvē viņš strādāja pats ar vienu palīgu, pēc hercoga Pētera rīkojuma 1772. gadā viņam tika uzteikts brīvais dzīvoklis, bet 1775. gadā atņemtas kalendāru un avīzes izdošanas tiesības. 1775. gadā Štefenhāgens Jelgavā nopirka zemes gabalu ar ēku Kanģīzeru (Kannulējēju) ielā 20. 1770. gados Štefenhāgens konkurences cīņā uzveica Kurzemes grāmatu tirgotājus J. F. Hincu un V. A. Šteidelu, kas bija iesaistīti Štefenhāgena priviliģēto latviešu baznīcas rokasgrāmatu nelikumīgā pārdrukāšanā un izplatīšanā. 1781. gadā viņu uzņēma Kēnigsbergas grāmatu iespiedēju savienībā. 1780. gados viņam jau bija 4 vai 5 zeļļi un tika darbinātas 2 spiedes.
Pēc hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1796. gadā Štefenhāgenu iecēla par Kurzemes guberņas valdes iespiedēju ar atalgojumu 200 dālderu gadā. Apgaismības ideju ietekmē J. F. Štefenhāgens izdeva Matīsa Štobes rediģēto pirmo vispārīga satura žurnālu latviešu valodā „Latviska gada grāmata" (1797-1798).[1] 1799. gadā viņš pabeidza celt jaunu spiestuves ēku. 1801. gadā Kurzemes guberņas valde viņam atļāva kopā ar adoptēto māsasdēlu J. M. Pētersu-Štefenhāgenu izveidot spiestuvi "J. F. Štefenhāgens un dēls". Spiestuvē nodarbināja jau 12 ārzemju zeļļus, bija papildinājies burtu komplektus (ap 600 centneru), iegādātas jaunas spiedes, 1808. gadā laida darbā piekto spiedi.
Miris 1812. gada 10. februārī (pēc vecā stila 29. janvārī) Jelgavā, apbedīts Jelgavas Literātu kapos.
Štefenhāgena spiestuves vēlākie īpašnieki bija J. M. Pēterss-Štefenhāgens (1812–1838), V. Pēterss-Štefenhāgens (1839–1873), G. Pēterss-Štefenhāgens (1873–1875), A. Pētersa-Štefenhāgena (1876–1879) un H. Šāks-Štefenhāgens (1880–1919).[2]
Iespieddarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdztekus oficiālajiem valdības iestāžu izdevumiem, avīzēm un kalendāram vācu valodā, Štefenhāgena izdevniecība iespieda lieltirāžas izdevumus latviešu valodā: luterāņu dziesmu un lūgsnu grāmatas, katehismus, perikopes un ābeces. 1785. gada kalendārs tika iespiests 3300 eksemplāros, perikopes (1790) – 4000 eksemplāros, G.F. Stendera dzejoļu krājums (1790) – 1500 eksemplāros, muižu likumi, apsveikumu teksti parasti 100–200 eksemplāros. Viņš veica arī atkārtotus metienus no agrākiem neizjauktiem salikumiem. Lai vienmērīgāk noslogotu personālu, starplaikos iespieda individuālu autoru grāmatas, sākumā pasūtinājumus.
Latviski iespiestās grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gothards Frīdrihs Stenders. Jauna ABC un lasīšanas mācība. Jelgava, 1782., (1787., 1797.) - 31 lpp.
- K. D. G. Gercinskis. “No zemes un māju kopšanas..”, pirmā lauksaimniecības grāmata latviešu valodā (1783)
- K. J. Meiers. “Mācība priekš bērnu saņēmējām”, pirmās medicīnas grāmata latviešu valodā (1783)
- G. F. Stenders. dzejoļu krājumi “Ziņģu lustes”( 1.d. 1783, 2.d. 1789),
- G. F. Stenders. Bildu Ābice. Jelgava, 1787. - 16 lpp.
- G. F. Stenders. “Pasakas un stāsti” (1789)
- L. Holbergs. “Lustesspēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts” A. J. Stendera tulkojumā (1790)
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kurland und Rügen: der Drucknachlaß Steffenhagen in der Sagarder Kirchenbibliothek Siegen. J.G.Herder-Bibliothek Siegerland, 2002
- Heinrich Schack-Steffenhagen. Steffenhagen und sein Haus. Dokumente aus dem Steffenhagenschen Archiv. Mitau: Steffenhagen, 1912
- Apīnis A., Šiško S. Jelgavas izdevēji Stefenhāgeni latviešu grāmatniecībā. Bibliotēku zinātnes aspekti, 1979, 2(7).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Jelgavas tipogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 7. decembrī.
- ↑ S.Šiško. Johans Frīdrihs Štefenhāgens no LNB datubāzes