Josifs Brodskis
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Josifs Brodskis (krievu: Ио́сиф Алекса́ндрович Бро́дский; dzimis 1940. gada 24. maijā Ļeņingradā, miris 1996. gada 28. janvārī Ņujorkā) bija izcils ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1987).
Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu]
Brodskis sāka rakstīt dzeju piecdesmitajos gados. Brodski atbalstīja un iedvesmoja dzejniece Anna Ahmatova. 1964. gadā Brodski arestēja un apvainoja "parazītismā" (krievu: тунеядство). Brodskis tika izsūtīts uz Arhangeļskas apgabalu, kur pavadīja 18 mēnešus darba nometnē. 1972. gadā Brodskis tika izraidīts no PSRS. Viņš uzsāka dzīvi ASV, kur strādāja par pasniedzēju dažādās universitātēs.
Latviešu valodā[izmainīt šo sadaļu]
- Ūdenszīme (eseja). Rīga: Neputns, 2001.
- Marmors (luga). Latvijas Dailes teātrī, 2005.
- Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009.
 |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vole Sojinka |
Nobela prēmija literatūrā 1987 |
Pēctecis: Nagibs Mahfūzs |
