Josifs Brodskis
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Josifs Brodskis (krievu: Ио́сиф Алекса́ндрович Бро́дский; dzimis 1940. gada 24. maijā Ļeņingradā, miris 1996. gada 28. janvārī Ņujorkā) bija izcils ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1987).
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Brodskis sāka rakstīt dzeju piecdesmitajos gados. Brodski atbalstīja un iedvesmoja dzejniece Anna Ahmatova. 1964. gadā Brodski arestēja un apvainoja "parazītismā" (krievu: тунеядство). Brodskis tika izsūtīts uz Arhangeļskas apgabalu, kur pavadīja 18 mēnešus darba nometnē. 1972. gadā Brodskis tika izraidīts no PSRS. Viņš uzsāka dzīvi ASV, kur strādāja par pasniedzēju dažādās universitātēs.
[izmainīt šo sadaļu] Latviešu valodā
- Ūdenszīme (eseja). Rīga: Neputns, 2001.
- Marmors (luga). Latvijas Dailes teātrī, 2005.
- Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009.
 |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Vole Sojinka |
Nobela prēmija literatūrā 1987 |
Pēctecis: Nagibs Mahfūzs |
