Jozefs Gebelss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jozefs Gebelss
Joseph Goebbels
Jozefs Gebelss

Amatā
1945.gada 30. aprīlis — 1945.gada 1. maijs
Priekštecis Ādolfs Hitlers
Pēctecis neviens

Amatā
1933.gada 13. marts — 1945.gada 30. aprīlis
Pēctecis Verners Naumans

Dzimšanas dati 1897. gada 29. oktobris
Raita, Prūsija
Miršanas dati 1945. gada 1. maijs
Berlīne, Trešais reihs
Tautība vācietis
Politiskā partija Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija (NSDAP)
Dzīvesbiedrs (e) Magda Gebelsa
Profesija politiķis
Augstskola Bonnas universitāte
Vircburgas universitāte
Freiburgas universitāte
Heidelbergas universitāte
Reliģija katolicisms
Paraksts Joseph Goebbels Signature.svg

Pauls Jozefs Gebelss (vācu: Paul Joseph Goebbels; dzimis 1897. gada 29. oktobrī, miris 1945. gada 1. maijā) bija vācu politiķis un valstsvīrs. Trešā reiha propagandas ministrs no 1933. līdz 1945. gadam, NSDAP propagandas priekšnieks no 1929. gada, reihsleiters no 1933. gada, priekšpēdējais Vācijas kanclers no 1945. gada 30. aprīļa līdz 1. maijam, Berlīnes aizstāvības komisārs no 1945. gada aprīļa. Viņš bija viens no tuvākajiem un uzticīgākajiem Ādolfa Hitlera sekotājiem. Ievērību viņš ieguva kā aizrautīgs orators un antisemīts.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gadā Gebelss pabeidza studijas Heidelbergas universitātē, kur aizstāvot darbu par 18. gadsimta literatūru, ieguva filozofijas doktora grādu. Pēc zinātniskā grāda iegūšanas strādājis par žurnālistu, bet nedaudz vēlāk kļuva par bankas ierēdni, pildot saucēja darbu biržā. Brīvajā laikā Gebelss aizrāvās ar rakstīšanu, tomēr izdevēji atteicās publicēt viņa lugas un noveles. 1923. gadā, piedaloties protestos pret franču veikto Rūras apgabala okupāciju, viņš iepazinās ar NSDAP partijas biedriem. Jau 1924. gadā viņš kļuva par šīs partijas biedru. Ieguvis atbalstu partijā viņš tika iecelts par partijas reģionālo vadītāju jeb gauleiteru Berlīnē. Šeit, izmantojot nacistu laikrakstu un paramilitārās SA spēkus, Gebelss varēja likt lietā savas propagandista spējas, konfrontējot kā ar sociālistiem, tā komunistiem. Divdesmito gadu otrā pusē jaunais politiķis bija kļuvis par vienu no redzamākajām un ietekmīgākajām figūrām nacistu partijā. 1929. gadā Gebelsam tika uzticēta atbildība par partijas propagandas darbību, priekšvēlēšanu kampaņām, kā arī aģitāciju visas valsts teritorijā.

Pēc NSDAP uzvaras vēlēšanās 1933. gadā un Hitlera nākšanas pie varas, Jozefs Gebelss nokļuva valdībā, iegūstot propagandas ministra amatu. Gebelsam tika dota totāla vara pār Trešā reiha masu informācijas līdzekļiem un mākslu. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija veikt publisku nacistiem netīkamo grāmatu dedzināšanu. Atrodoties amatā Gebelss perfekti realizēja "lielo melu" taktiku propagandas darbībā. Tā balstījās uz uzskatu, ka pietiekoši daudz reižu atkārtojot melus un sagrozot informāciju, plašām tautas masām ir iespējams iestāstīt, ka tā ir patiesība.

Jau no sākuma, un arī esot ministra amatā, Gebelss asi vērsās pret ebrejiem. 1933. gadā viņš panāca ebreju preču boikota izsludināšanu valstī. Antisemītisms, kuru viņš izmantoja savā retorikā, kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc 1938. gadā norisinājās Kristāla nakts notikumi. Šīs nakts laikā visas valsts teritorijā notika nacistu organizēts ebreju veikalu, sinagogu un citu ebreju ēku grautiņš, kurā arī fiziski cieta cilvēki. Šīs nakts notikumi kļuva par vienu no posmiem ceļā uz holokaustu.

Gebelsa modernie propagandas paņēmieni ļāva sagatavot atbalstu Trešā reiha ekspansijai un agresīvajai ārpolitikai. Agresīvā retorika pret valsts mazākumtautībām ļāva iegūt atbalstu vai neitrālu attieksmi represijām pret tām.

Otrā pasaules kara laikā Gebelss vēl vairāk nostiprināja savu varu, kā arī spēja ietekmēt Trešā reiha sabiedroto valstu līderus. Kara laikā ministrijai nācās saskarties ar kara realitāti, daudzās situācijas neatklājot patiesību par reālajiem apstākļiem kara laukos. 1943. gada otrajā pusē, kad Ass valstis sāka zaudēt savas pozīcijas karā, Jozefs Gebelss pastiprināja savu propagandu, lai nomierinātu tautu gan sakarā ar lielajiem zaudējumiem, gan saistībā ar to, ka valsts pārgājusi uz totālu karu un mobilizāciju.

1945. gada pavasarī, frontes līnijai tuvojoties Berlīnei, Gebelss bija viens no retajiem, kas palika Fīrera bunkurā kopā ar Hitleru. Pēc tam, kad Hitlers izdarīja pašnāvību, Gebelss 1. maijā kļuva par Vācijas kancleru, tomēr vienīgais lēmums, kuru viņš pieņēma šajā amatā, bija par delegācijas nosūtīšanu pie padomju armijas virspavēlniecības, lai sāktu sarunas par pamiera noteikumiem. Šajā pašā dienā Gebelss kopā ar sievu noindēja savus 6 bērnus, pēc kā abi izdarīja pašnāvību.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Jozefs Gebelss