Jumurdas muiža

Vikipēdijas lapa
Jumurdas pils 2000. gadā.
Jumurdas muižas pils (V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866).

Jumurdas muižas (vācu: Jummerdehn) kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā. Muižas parkā ezera krastā bijušajā muižas stallī un kalpu mājā iekārtota viesu māja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Jumurdas apkārtne atradās Ērgļu pilsnovadā un piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem Tīzenhauzeniem. Pirmās ziņas par Jumurdas muižu saglabājušās no 1523. gada, kad tās īpašnieks bija Reinholds Tīzenhauzens. Pēc Poļu-zviedru kara muižu kaducēja un piešķīra Janam Sapeham, kas to 1621. gadā atdāvināja Vilhelmam Tīzenhauzenam. Zviedru Vidzemes laikā Tīzenhauzeni muižu zaudēja, no 1638. gada to pārvaldīja Johans Štreifs fon Lauenšteins. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1736. gadā muiža restituēta Tīzenhauzenu dzimtai. 1784. gadā to nopirka Rīgas namnieks Ādams Henrihs fon Grote. 1852. gadā Eduards fon Tranzē Jumurdas muižu iegādājās savam vecākajam dēlam Alvilam fon Tranzē. Viņa laikā pēc 1856. gada uzcēla tagadējo muižas kungu māju. Dzejnieks Andrejs Pumpurs neilgu laiku (1872-1874) strādāja par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu.[1]

1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1907. gadam atjaunoja tās jaunais īpašnieks ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. 1909. gadā daļu muižas iegādājās mežkungs Liberts. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta, 1917. gadā latviešu strēlnieki pilī rīkojuši balles. 1920. gada agrārās reformas gaitā Jumurdas muižu sadalīja 70 vienībās (no tām 13 bija rentes mājas) 1145,9 ha platībā. Muižas kungu māju piešķīra Jumurdas pagastam.[2] Muižas pilī atradās pagasta administrācija, vēlāk pirmajā stāvā ierīkoja pienotavu, bet kopš 1929. gada pilī atradās Jumurdas pamatskola.[3]

Kopš skolas slēgšanas pilī atradās Jumurdas pagasta padome un Jumurdas attīstības fonds.[4]

Muižas kungu māja un parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jumurdas muižas kungu māja ir viens no visagrīnākajiem Latvijas historisma piļu arhitektūras piemēriem, fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Ēkas ārējā plānojumā villu arhitektūras kompozīcijas principi apvienoti ar angļu neogotikai raksturīgo torni. Būvdarbus vadīja būvmeistars Mārcis Sārums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.ergli.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. maijā. Skatīts: 2014. gada 6. decembrī.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 14 577-14578. sleja.
  3. zudusilatvija.lv
  4. «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 6. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°56′35″N 25°43′45″E / 56.943183°N 25.729228°E / 56.943183; 25.729228