Juris Alunāns

Šis raksts ir par dzejnieku Juri Alunānu. Par citām jēdziena Alunāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Juris Alunāns Personīgā informācija Dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavas muižā Miris 1864. gada 18. aprīlī (31 gads) Jostenes pagasta Kauļos Dzīves vieta Jelgava, Tērbata, Pēterburga Tautība latvietis Vecāki Andrievs Alunāns Ede (Hedviga) Brāļi Indriķis Alunāns, Pēteris, Jūlijs, Edvards Māsas Minna, Jūlija

Literārā darbība Valoda latviešu Slavenākie darbi "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" "Sēta, daba, pasaule" Augstskola Tērbatas universitāte

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, miris 1864. gada 18. aprīlī Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Jurim Alunānam ir liela nozīme latviešu laicīgās dzejas un literārās valodas attīstībā. Viņš ir latviešu "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.

Biogrāfija

Juris Alunāns dzimis 1832. gada 13. maijā kā sestais bērns bijušā skrīvera un Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Juris tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.

No 1846. gada Juris Alunāns kopā ar jaunāko brāli Indriķi mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1854. gada decembrim ieguva labu klasisko izglītību Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre) Jelgavā. Jau skolas laikā apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodas. Pētīja latviešu valodu, atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu.

1856. gadā viņš iestājās Tērbatas universitātes filoloģijas fakultātē, otrā semestrī sāka studēt valsts zinātnes (cameralia). Tērbatā Alunāns uzsāka aktīvu publicistiku un literāru darbu. 1856. gadā izdeva dzejoļu krājumu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām). Alunāns gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. 1856. gada otrajā pusē sāka publicēties Mājas Viesī, turpināja to līdz 1859. gadam. 1860. gadā iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: "Sēta, Daba, Pasaule" trijās grāmatās. 1861. gadā viņš beidza Tērbatas universitāti.

1861. gada jūlijā Alunāns pārcēlās uz Pēterburgu un tika uzņemts muižniecības institūtā. 1862. gadā Juris Alunāns piedalījās Krišjāņa Valdemāra izveidotā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" tapšanā, tika izvirzīts par tās vadītāju, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ bija spiests atteikties.

1863. gada sākumā Alunāns aizbrauca pie piederīgajiem Jostenes Kauļos, kur viņa veselības stāvoklis pasliktinājās un 1864. gada 18. aprīlī viņš mira. Apglabāts Lielvircavas kapos, kur 1902. gadā viņam uzcelts piemineklis.

Darbi

Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.).

Juris Alunāns bija pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja aptuveni piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā.

• "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (dzejoļu krājums, 1856),
• "Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta" ("Mājas Viesis", 1857),
• "Par jauniem latviešu valodā taisāmiem vārdiem" ("Mājas Viesis", 1857),
• "Latviešu valoda" ("Mājas Viesis", 1858),
• Izglītojošo rakstu krājums 3 grāmatās "Sēta, daba, pasaule" (Lākmaņa izdevniecība Tērbatā, 1860),
• "Par latviešu valodu" ("Pēterburgas Avīzes", 1862),
• "Iztulkošana no kādiem svešiem vārdiem, kas "Pēterburgas Avīzēs" no 1862. gada atronami" ("Pēterburgas Avīzes", 1862/63).

Ārējas saites

• Par Juri Alunānu Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturē" portālā ailab.lv
• Jura Alunāna "Dziesmiņas, latviešu valodai iztulkotas" portālā letonika.lv