Kāli meteorīta krāteris

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 58°22′22″N 22°40′10″E / 58.37278°N 22.66944°E / 58.37278; 22.66944

Kāli krāteris (Igaunija)
Kāli krāteris
Kāli
krāteris
Kāli meteorīta krāteris

Kāli meteorīta krāteris (igauņu: Kaali meteoriidikraater) ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas atrodas Igaunijā, Sāmsalā, pie Kāli ciema. Tas pēc lieluma ieņem 44. vietu Eiropā. Krātera diametrs ir 110 m, bet dziļums — 22 m. Trieciena rezultātā izsviestā dolomīta vaļņa augstums sasniedz 16 m. Apkārtnē atrodami vēl 8 mazāka izmēra krāteri (diametrs 15 līdz 40 m). Šo 9 krāteru grupu kopā dēvē par Kāli meteorītu krāteriem (igauņu: Kaali meteoriidikraatrid). Tos izraisījis meteorīts, kas uz Zemes nokritis pirms aptuveni 4000 gadiem.

Aprēķini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprēķināts, ka meteorīts zemes atmosfērā ielidojis ar ātrumu 10 - 20 km/s virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem un tā svars bijis ap 1000 tonnām. Apmēram 5-10 km augstumā tas sprāgstot sadalījās daļās, no kurām vismaz astoņas sasniedza Zemes virsmu un izveidoja dažāda lieluma krāterus. 20 - 80 t smaga atlūza izveidoja Kāli krāteri. Trieciena rezultātā tika pārvietots apmēram 81 tūkstotis m3 dolomīta nogulumiežu. Augi tika iznīcināti apmēram 6 km apkārtnē, bet meži pilnībā nodega visā salā.[1]

Notikuma laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie krātera vecuma datējumi veikti pēc tā apakšā esošajām nogulām, kas izrādījās ap 4000 gadu vecas. Sprādziena laikā sakusušās daļiņas ir nogūlušās apkārtnes purvos slānī, kurš atbilst 7500 gadu vecumam. Te jāatzīmē, ka purva attīstība ir stipri atkarīga no apkārtējās vides apstākļiem un meteorīts izraisīja salā ekoloģisko katastrofu. Ar radioaktīvā oglekļa analīzes palīdzību noteiktais mežu nodegšanas vecums tiek vērtēts kā 2800 gadus sens, tomēr Kāli meteorīti nav vienīgie, kas krituši Sāmsalā. 1855. gada 11. maija pēcpusdienā Sāmsalā Kāndes pludmalē nolija akmens meteorītu lietus. Liecinieki stāsta, ka dzirdējuši lielgabala šāvienam līdzīgu rībienu, tad melni objekti pārlidojuši pāri galvām un ietriekušies zemē kādu gabalu uz priekšu. Vairāki no tiem iekrituši jūrā. Krastā tika atrasti seši meteorīta gabali, prāvākais no tiem svēra 3,5 kg. Liecības par to 1856. gadā pētījis zinātnieks A. F. Gebels: „Tumši un neizglītoti ļaudis tic sātanam un cenšas dažādos veidos no tā aizsargāties. Sāmsalas zemnieki uzskata, ka meteorīts ir šāds aizsardzības līdzeklis. Viņi saberž mazus meteorīta gabaliņus pulverī un norij vai nēsā pakārtus kaklā kā amuletus. Pats savām acīm tos redzēju, it īpaši pie sieviešu kārtas zemniecēm.”

Laikā, kad meteorīts nokrita, Sāmsala jau bija apdzīvota — tas nopostīja netālu esošo pili, kur cilvēki nodarbojās ar bronzas liešanu. Vēlākie salas iedzīvotāji izmantojuši krāteri sakrāliem nolūkiem un pirms 2600 gadiem uzcēluši tam apkārt 2,5 m biezu un 2 m augstu akmens sienu.

Pēc jaunākajiem pētījumiem meteorīta krišanas laiku nosaka 3470 līdz 3545 gadus atpakaļ.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]