Kālija hlorīds
| Kālija hlorīds | |
|---|---|
 Kālija hlorīda kristālrežģis  Kālija hlorīda kristāli | |
| CAS numurs | 7447-40-7 |
| Ķīmiskā formula | KCl |
| Molmasa | 74,55 g/mol |
| Blīvums | 1987 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 1049 K (776 °C) |
| Viršanas temperatūra | 1770 K (1500 °C) |
| Šķīdība ūdenī |
28,1 g/100 ml (0 °C) 34,4 g/100 ml (20 °C) 56,7 g/100 ml (100 °C) |
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tehniskais kālija hlorīds dzelzs sāļu piemaisījumu dēļ mēdz būt sarkanīgs.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
KCl ir sastopams dabā tīrā veidā minerālos silvīnā un karnalītā, vai arī maisījumā ar nātrija hlorīdu (silvinīts).
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laboratorijas apstākļos tīru kālija hlorīdu iegūst, reaģējot kālija hidroksīdam ar sālsskābi:
- KOH + HCl → KCl + H2O
Rūpnieciski kālija hlorīdu iegūst no silvinīta.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kālija hlorīds ir galvenā kālija savienojumu rūpnieciskā izejviela. Kālija hlorīdu dažreiz lieto par minerālmēslojumu, lai arī tas nav sevišķi piemērots augiem, jo satur hlorīdjonu. Tas ir vislētākais kālija sāls.
Izmanto kā piedevu pie vārāmā sāls (pārtikas piedeva E508).
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kālija hlorīds |
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|