Kālija jodīds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kālija jodīds
Potassium-iodide-3D-ionic.png
Kālija jodīda kristālrežģis
Potassium iodide.jpg
Pulverveida kālija jodīds
Citi nosaukumi jodkālijs
CAS numurs 7681-11-0
Ķīmiskā formula KI
Molmasa 166 g/mol
Blīvums 3130 kg/m3
Kušanas temperatūra 954K (681 °C)
Viršanas temperatūra 1603K (1330 °C)
Šķīdība ūdenī 128g/100ml (6 °C)
140g/100ml (20 °C)

Kālija jodīds (KI) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Tas ir jodūdeņražskābes kālija sāls. To lieto jodēšanai, jo tas ir relatīvi nestabils un ir mazāk higroskopisks kā nātrija jodīds. Gaisa skābekļa iedarbībā kālija jodīds ar laiku kļūst dzeltenīgs, jo izdalās brīvs jods.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija jodīdu iespējams oksidēt par brīvu jodu (I2):

2KI + Cl2 → 2KCl + I2

Kālija jodīds (precīzāk - jodīdjons) ir pietiekoši nestabils, lai lēnām oksidētos gaisā. Skābā vidē oksidēšanās notiek vieglāk, jo veidojas jodūdeņražskābe, kas ir relatīvi spēcīgs reducētājs. Šādos apstākļos veidojas I3 joni, kas labi šķīst ūdenī.

KI + I2 → KI3

Šo metodi lieto joda ievadīšanai ūdens šķīdumos, lai sagatavotu joda titrēšanas šķīdumus analītiskajā ķīmijā.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija jodīdu lieto par sudraba jodīda izejvielu fotomateriālu izgatavošanai. Kālija jodīdu piejaucot nātrija hlorīdam, iegūst jodēto sāli. Kālija jodīdu lieto organiskajā ķīmijā aromātisko savienojumu jodēšanai. Kālija jodīdu lieto arī, lai samazinātu uzņemto radioaktīvā joda daudzumu, ja tāds ir nonācis apkārtējā vidē (ja organismā ir pietiekami daudz joda, tas apkārtējā vidē esošo jodu uzņem daudz mazāk).

Pasaules veselības organizācijas rekomendētās KI devas radioaktīvā piesārņojuma gadījumā[1]
Vecums mg KI dienā
Vecākiem par 12 gadiem 130
3—12 gadu vecumā 65
1—36 mēnešu vecumā 32
jaunākiem par 1 mēnesi 16

Jāatceras, ka kālija jodīds mazina tikai radioaktīvā joda iedarbību — pret citiem radionuklīdu veidiem vai pret radiāciju vispār (kā dažreiz maldīgi uzskata) tas nav izmantojams. Arī cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, KI lietošana nav ieteicama. Pārtikā izmantojamā parastā jodētā sāls lietošana profilaksei pret radiāciju ir nepietiekama[2], jo, lai uzņemtu vienai medicīniskajai kālija jodīda tabletei atbilstošu joda devu, vajadzētu izlietot vismaz kilogramu jodētās sāls, kas ir letāls daudzums.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Guidelines for Iodine Prophylaxis following Nuclear Accidents (PDF). World Health Organization (1999). (angliski)
  2. FAQs: Japan nuclear concerns. World Health Organization. Atjaunināts: 8 April 2011. (angliski)
  3. Safety (MSDS) data for sodium chloride. (angliski)