Kālmāns Grāmatnieks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kālmāns Grāmatnieks
Könyves Kálmán magyar király
Kálmán Thuróczy.jpg
Ungārijas karalis
Amatā
1095. gads — 1116. gads
Priekštecis Lāslo I
Pēctecis Ištvāns II

Dzimšanas dati 1074. gads
Sēkešfehērvāra, Ungārijas karaliste, (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miršanas dati 1116. gada 3. februārī
Sēkešfehērvāra, Ungārijas karaliste, (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Apglabāts Sēkešfehērvāra, Karogs: Ungārija Ungārija
Dinastija Ārpādu dinastija
Tēvs Gēza I
Māte Lozas Sofija
Dzīvesbiedrs(-e) Sicīlijas Felicija, Kijevas Eifēmija
Bērni 4 bērni, to skaitā:
Ištvāns II
Reliģija katolisms

Kālmāns Grāmatnieks (ungāru: Könyves Kálmán magyar király, horvātu: Koloman; dzimis 1074. gadā, miris 1116. gada 3. februārī) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas karalis (no 1095. gada) un Horvātijas karalis (no 1097. gada) līdz savai nāvei 1116. gadā. Kālmāns tika uzskatīts par vienu no izglītotākajiem sava laika monarhiem. Viņa laikā tika izdoti likumu krājumi un hronikas.

Sākot no 1096. gada Kālmāns saskārās ar Krusta karu karaspēka kustību caur karalistes teritoriju. Daļa no karaspēkiem, sevišķi nedisciplinētie karotāji, kurus vadīja zemāka ranga augstmaņi, nodarbojās ar laupīšanu un Kālmānam nācies pielietot spēku, lai to pārtrauktu. Tomēr krustnešu galvenie spēki Godfreja de Buljona vadībā caur valsti izgāja miermīlīgi, iespējams tāpēc, ka par ungāru ķīlnieku tika paņemts nākamais Jeruzalemes karalis Baldvins I.

1097. gadā Kālmāns sakāva horvātu spēkus kaujā pie Gvozdas kalna. Kaujā krita pēdējais Horvātijas nacionālās dinastijas karalis Petars Svačičs. Kālmāns 1102. gadā Biogradā pie jūras tika kronēts par Horvātijas karali, nodibinot Ungārijas un Horvātijas ūniju, kura eksistēja līdz 1918. gadam.

Kaut arī Kālmāns bija karaļa Gēzas I vecākais dēls, lielu daļu no mūža Kālmāna troni pretendēja arī viņa brālis Ālmošs līdz 1115. gadā pēc Kālmāna pavēles Ālmošs un viņa dēls Bēla II tika padarīti akli.