Kāmji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kāmji
Cricetinae (J. Fischer, 1817)
Zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus)
Zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta Peļveidīgie (Myomorpha)
Virsdzimta Peļu virsdzimta (Muroidea)
Dzimta Kāmju dzimta (Cricetidae)
Apakšdzimta Kāmji (Cricetinae)
Sinonīmi
  • Cricetini (Fischer, 1817)
  • Cricetinorum (Fischer, 1817)
  • Cricetina (Gray, 1825)
  • Cricetinae (Murray, 1866)
  • Cricetidae (Rochebrune, 1883)
  • Criceti (Winge, 1887)
  • Cricetoidea (Thaler, 1966)
  • Ischymomyini (Topachevskii, 1992)

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām. Tā apvieno 19 kāmju sugas, kas tiek iedalītas 7 ģintīs. Vispopulārākā un pazīstamākā suga ir zeltainais kāmis jeb Sīrijas kāmis (Mesocricetus auratus). No tā 20. gs. sākumā tika izveidots domesticētais kāmis, kuram lieto tādu pašu nosaukumu.[1] Kāmjus plaši izmanto zinātniskajos pētījumos par vēzi, infekcijas slimībām, hipotermiju, kā arī zobu kariesa vai zobu materiālu pētījumos.[2]

Kāmji ir palearktikas iemītnieki, tie savvaļā sastopami Eiropas centrālajā un austrumu daļā, Mazāzijā, Sīrijā, Irānā, Sibīrijā, Mongolijā, Ķīnas ziemeļos un Korejā.[3] Kāmjiem patīk atklāti un sausi reģioni - meža stepes, stepes, pustuksneši un tuksneši, bet tie apmetas arī cilvēku tuvumā dārzos un tīrumos. Kalnos kāmji sastopami līdz 3600 metriem virs jūras līmeņa.[3] Krievijas stepēs tie ir lauksaimniecības kaitēkļi ar samērā agresīvu uzvedību.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roborovska kāmis (Phodopus roborovskii)ir mazākais no visiem kāmjiem

Kāmji atkarībā no sugas ir mazi vai samērā lieli grauzēji. Dažām sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Vismazākā kāmju suga ir Roborovska kāmis (Phodopus roborovskii),[4] kura ķermeņa garums pieaugušam īpatnim ir 4,5–5 cm, svars 20–25 g.[5] Lielākais no kāmjiem ir Eiropas kāmis (Cricetus cricetus),[6] kura ķermeņa garums var sasniegt 35 cm, bet svars 460 g.[7]

Kāmjiem ir raksturīga kompakta ķermeņa uzbūve, mazas apmatotas austiņas, īsas kājas, platas pēdas un īsas, druknas astītes. Kažoka matojums ir biezs un samērā garš. Visraksturīgākā kāmju pazīme ir labi attīstīti vaigu maisiņi, kuros tie savāc, īslaicīgi uzglabā un transportē uz krātuvēm barību. Tā kā vaigos nav nekādu dziedzeru, tad āda spēj spēcīgi izstiepties.[2] Kāmjiem ir divkameru kuņģis: priekškuņģis un īstais kuņģis. Priekškuņģī uz barību iedarbojas skābe un dažādi mikroorganismi, pēc tam īstajā kuņģī barību sadala fermenti.[2]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā kāmji ir izteikti vientuļnieki, tie satiekoties viens pret otru ir agresīvi

Kāmji ir vientuļnieki, kas dzīvo sarežģītā alu labirintā zem zemes. Tie ir krēslas dzīvnieki un visaktīvākie kļūst vakaros un no rītiem. Tie ir samērā aktīvi dzīvnieki un daudz kustas, diennaktī savvaļā noskrienot apmēram 20 km.[2] Dažas kāmju sugas māk labi peldēt, piepūšot vaigu maisiņus pilnus ar gaisu. Kāmji veido krājumus ziemai, piemēram, Eiropas kāmis uzkrāj līdz 90 kg barības.[8] Kopumā kāmji ir visēdāji, tomēr visvairāk tie patērē dažādas sēklas. Saīsinoties dienai un pazeminoties gaisa temperatūrai līdz ~10° C, kāmji dodas gulēt. Tā nav tipiska ziemas guļa, jo kāmis ik pa laikam pamostas, apmēram vienu reizi nedēļā, lai apmeklētu savu pārtikas krājumu noliktavu un tualetes vietu. Kļūstot siltākam, gulēšanas periodi saīsinās.[2]

Pieaugušiem tēviņiem uz sāniem ir dziedzeri ar taukainu sekrētu, kas kalpo teritorijas iezīmēšanai. Jo seksuāli uzbudinātāks ir tēviņš, jo dziedzeri aktīvāk izdala sekrētu. Mātītēm šie dziedzeri ir vāji attīstīti.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāmji spēj ātri savairoties. Gadā tiem ir 2–4 mazuļu metieni. Grūsnības periods ilgst 15–22 dienas. Piedzimt var 1–18 kaili, akli mazuļi, bet ar griezējzobiem.[2] Dzimumbriedumu tie sasniedz 6–8 nedēļu vecumā. Kāmji savvaļā dzīvo 1–3 gadus, nebrīvē apmēram 3 gadus. Tos medī daudzi un dažādi plēsēji, pemēram, melnā klija, sarkanā klija, dažādi klijāni, mazais ērglis, lapsa, zebiekste, āpsis un citi.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kāmji