Kāpas lapsa
| Kāpas lapsa Vulpes chama, (A Smith, 1833) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Kāpas lapsas lapsēni |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Kāpas lapsa jeb Kāpzemes lapsa (Vulpes chama) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Kāpas lapsa dzīvo Dienvidāfrikā, Zimbabvē un Angolā. Tā dod priekšroku atklātām vietām savannā un pustuksnešos[1].
[izmainīt šo sadaļu] Izskats un ieradumi
Kāpas lapsa ir neliela auguma. Ķermeņa garums 45-61 cm, aste 30-40 cm, augstums skustā 28-33 cm, svars 3-4 kg. Kāpas lapsas ir ar slaidu, vieglu ķermenīti uz tievām, garām kājām[2]. Lapsai ir lielas ausis, kas palīdz atdzesēt ķermeni. Tās mugura ir ar melnu vai sudrabaini pelēku akotspalvu, sāni un vēders gaiši dzelteni. Astes gals melns.
Kāpas lapsa ir nakts dzīvnieks. Pa dienu kāpas lapsa slēpjas savā alā. Kāpas lapsa rok alas vai atrod dabīgas slēptuves zem akmeņiem. Tā ir visēdāja, un medī sīkus zīdītājdzīvniekus, rāpuļus, ēd arī maitu un kukaiņus, un augļus.
Kāpas lapsas dzīvo pāros, reizēm tās veido komūnas ar vienotu alu sistēmu[2]. Atšķirībā no citām lapsām tās pārojas visu gadu. Mātīte bērnus iznēsā 51-53 dienas, parasti piedzimst 3-6 kucēni. Tie tiek baroti ar pienu 6-8 nedēļas. Bērni paliek ģimenē līdz gada vecumam. Kāpas lapsas mūža garums ir līdz 10 gadiem.
