Kārlis Anušēvics

Kārlis Anušēvics;
Dzimis	1930. gada 14. oktobrī; Rīga, Latvija
Miris	2013. gada 10. janvārī (82 gadu vecumā)
Nodarbošanās	aktieris
Darbības gadi	1945—2012
Dzīvesbiedre	Ausma Luste-Anušēvica; (1973—2013)

Kārlis Anušēvics (dzimis 1930. gada 14. oktobrī Rīgā,^[1] miris 2013. gada 10. janvārī)^[2] bija latviešu aktieris.

Laikā no 1946. līdz 1949. gadam mācījies Jaunatnes teātra studijā.^[1] Strādājis Jaunatnes teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Jaunatnes teātrī darbojās no 1946. gada līdz tā likvidācijai 1991. gadā.^[1] Lomas: Andris (A. Upīša "Laimes lācis", 1948), Krumbīgels (Ē. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 1957), Pēteris (Z. Ērgles "Mūsu sētas bērni", 1960), Laucinieks pilsētā, Strēlnieks u.c. lomas (A. Čaka "Spēlē, Spēlmani!", 1972), Saimnieks (J. Ekholma "Larsoni un Karlsoni", 1988).

1993. gadā sāka darbu Jaunajā Rīgas teātrī, piedaloties kā aktieris un rekvizitors, kā arī izrāžu vadītājs. Atveidojis galvenokārt epizodiskas lomas: Šamrajevs (A. Čehova "Kaija", 1996), Silmaču saimnieka rēgs (R. Blaumaņa "Skroderdienas SilmaČos", 1998), Dželabijs (T. Stoparda "Arkādija", 1998), Cincinata sievastēvs (V. Nabokova "Aicinājums uz nāvessodu", 2000), Valsts padomnieks (Aspazijas "Sidraba šķidrauts", 2005). JTR telpās ar Anuševica iniciatīvu saglabāts Eduarda Smiļģa memoriālais kabinets.

Anušēvics atveidojis lomas vairākās filmās, tai skaitā, "Nauris" (1957), "Dāvana vientuļai sievietei" (1973), "Zītaru dzimta" (1989).

1950. gadā kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru.^[1] 1995. gadā ieguvis Ēvalda Valtera balvu un 1996. gadā — Spīdolas prēmiju.^[2]^[1] Apbedīts Rīgā, Meža kapos.