Kārlis Fihtenbergs
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Kārlis Fihtenbergs (1886-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.[1]
Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kārlis Fihtenbergs dzimis 1886. gadā Jaunpils pagastā mežsarga ģimenē, iegūst izglītību Jaunpils pagasta skolu, pēc tam Jelgavas reālskolu. 1905. gadā Fihtenbergs beidz Vecsātu zemkopības skolu un uzsāk darbu kā muižas pārvaldnieks Orlas guberņā, vēlāk arī Čerņihivas guberņā.[1]
Pirmajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1915. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam Fihtenbergu iesauc Krievijas Impērijas armijā, 1917. gadā beidz Žitomiras praporščiku skolu, piedalās kaujās Galīcijas frontē. Pēc Krievijas armijas sabrukuma Fihtenbergs 1918. gada 3. februārī demobilizējas, taču jau drīz pēc pievienojas hetmaņa Skoropadska militārajiem formējumiem cīņā pret lieliniekiem.[1]
Latvijas brīvības cīņās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā Fihtenbergs atgriežas 1918. gada 20. decembrī un 1919. gada 5. maijā tiek iesaukts Latvijas bruņoto spēku rindās Dienvidlatvijas brigādē. Vēlāk tiek iecelts par Rīgas militārās policijas II iecirkņa priekšnieku, piedalās arī kaujās pie Slokas un Rīgas ieņemšanā 1919. gada 22. maijā.[1]
1919. gada 15. oktobrī Bermontiādes laikā Fihtenbergs komandē 8. Daugavpils kājnieku pulka 1. rotas II vadu triecienā pār Dzelzceļa tiltu ar mērķi novērst uzmanību no desanta Bolderājā. Sākotnēji izdodas ieņemt ienaidnieka pozīcijas otrā tilta galā, Fihtenbergs varonīgi cīnās, taču tiek ievainots un līdz ar citiem 8. Daugavpils pulka vīriem saņemts gūstā. Tiek uzskatīts, ka Fihtenbergs pēc sagūstīšanas tiek spīdzināts ar mērķi noskaidrot uzbrukuma plānu. Pēc vienas no versijām 10. novembrī Fihtenbergam izdodas no gūsta izbēgt, tālākie notikumi ir miglā tīti, taču pēc Pārdaugavas atbrīvošanas viņa ledū iesaldētās mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm (izgriezta mēle, salauzts žoklis, izdurtas acis, rokas satītas ar telegrāfa kabeli) tiek atrastas Daugavā pie Dzelzs tilta. Zemes klēpī mocekļa nāvē mirušo Fihtenbergu gulda Rīgas Brāļu kapos.
Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, Fihtenberga atraitnei Olgai tiek piešķirtas lauku saimniecība Bauskas apriņķī, to nosauc Priežkalni - "Fichtenberg" latviskajā tulkojumā.
Līdz Otrajam pasaules karam Rīgas kara muzejā glabājās leitnanta Fihtenberga pēcnāves maska, kā arī telegrāfa kabelis, ar kuru bija satītas viņa rokas.[1]