Kārlis Kristians Jozefs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Kristians Jozefs
Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen
Kārlis Kristians Jozefs

Amatā
1758. gada 5. jūlijā — 1763. gada 21. februārī
Priekštecis Ludvigs Ernests
Pēctecis Ernsts Johans Bīrons

Dzimšanas dati 1733. gada 13. jūlijā
Drēzdene, Saksija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1796. gada 16. jūnijā
Drēzdene, Saksija
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Marienšternas klosteris, Mīlberga, Vācija
Tēvs Augusts III Frīdrihs
Māte Marija Jozefa no Austrijas
Bērni Marija Kristīne no Saksijas
Reliģija katolicisms

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758. gada 5. jūlija līdz 1763. gada 21. februārim Kurzemes hercogs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žečpospolitas karaļa Augusta III Frīdriha un karalienes Marijas dēls.

Tā kā Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons ar ģimeni jau 18 gadus atradās apcietinājumā Krievijas impērijā un hercogisti pārvaldīja muižnieku padome, Septiņgadu kara (1757-1763) pirmajā posmā 1758. gada 16. novembrī Žečpospoļitas karalis Augusts III parakstīja diplomu par investūru uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni savam dēlam, Saksijas princim Karlam Kristianam Jozefam (kurš ieradās hercogistē nākamā gada 12. februārī).

Atjaunotā Kurzemnieku pils (Kurländer Palais) Drēzdenē mūsdienās.
Hercoga Kārļa Kristiana Jozefa attēls uz 1762. gadā Jelgavā kaltā sudraba sešgraša monētas. Apliecoši uzraksti: D.G.CAROL.P.R.P.ET S.IN L.CVR.ET S.DVX (Polijas un Saksijas princis, Kurzemes un Zemgales hercogs Kārlis) un MON.ARG.DVC.CVRLAND.1762 (VI) (1762. gada Kurzemes hercogistes VI (grašu) sudraba monēta).

1762. gada 22. augustā Krievijas imperatore Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, taču hercogs Kārlis atteicās atdot hercogisti Bīroniem. Tikai pēc pusgada, 1763. gada 23. aprīlī divvaldība beidzās — Bīrona atvesto Krievijas kareivju bloķētajā pilī neizturējis, Kārlis atstāja Mītavu.

Kārlis Kristians Jozefs bija Drēzdenes brīvmūrnieku ložas "Pie trim zobeniem" brālis, Striktās Observances sistēmas protektors Saksijā (1772).[1] 1774. gadā princis Kārlis Drēzdenē nopirka bijušo ložas namu un nosauca to par Kurzemnieku pili (Kurländer Palais), kas tika uzskatīta par skaistāko un elegantāko namu pilsētā.[2]

Valdnieka tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādu 1759. gada dokumentu Kārlis Kristians Jozefs parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Kārlis, Polijas un Lietuvas u.c. karaliskais princis, Saksijas u.c., arī Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā." (vāciski: Von Gottes Gnaden, Wir Karl, Königl. Printz von Pohlen und Littauen &c. Hertzog zu Sachsen &c. auch in Lieffland zu Curland und Semgallen ) [3].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  2. Das Kurländer Palais (vāciski)
  3. Kurzemes un Zemgales valdnieku tituli


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ludvigs Ernests
Kurzemes hercogs
1758.-1763.
Pēctecis:
Ernsts Johans Bīrons